Piektdien, 19.oktobrī, Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā tika atklāta piektā ekspozīcija no privātkolekcijas. Šoreiz apmeklētāju uzmanībai tiek piedāvāti vairāk nekā 600 bonistikas un numismātikas eksponāti no Nikolaja Pavloviča kolekcijas. Bet pie ieejas muzejā visi interesenti varēja ar Daugavpils kalēja Edgara Vronska palīdzību izkalt savu monētu.
Pilsētas muzeja Mākslas nodaļas vadītāja Larisa Kaimiņa portālam Gorod.lv pastāstīja, ka kolekcionārs labprāt sadarbojās ar muzeja darbiniekiem, aktīvi piedaloties izstādes sagatavošanā. Jaunā ekspozīcija tika sadalīta tematiski: senās monētas un pogas, Daugavpils teritorijā atrastā apslēptā manta, kupīras ar sieviešu attēliem, baltkrievu naudas zīmes, neparastā formas naudas zīmes, naudas zīmes ar dažādu dzīvnieku attēliem utt.
Nikolajs Pavlovičs var stundām ļoti interesanti stāstīt par savu kolekciju, atceroties dažādus aizraujošus notikumus. Izstādes atklāšanā viņš nodemonstrēja apmeklētājiem no karēļu bērza izgatavoto lādīti ar dubulto dibenu, kurā var paslēpt naudu, kā arī padomju laika 50 kapeikas, kas bija domātas azartspēlēm – uz kapeikas abām pusēm attēlots ērglis.
Kolekcionārs prot atrast eksponātu pilnīgi visur – uz ielas, senajās mājās, būvlaukumos, pagalmu puķu dobēs, sabiedriskajā transportā. Retu 20 santīmu monētu viņš pavisam nejauši ieraudzīja pie tramvaja konduktora. Monētu izgatavošanas procesā vācu ražotāji izmantoja citu metālu, tāpēc monētas tika ātri izņemtas no apgrozības, bet numismāti par šiem santīmiem labprāt maksā pietiekami lielu naudu.
Izstādīto eksponātu vidū ir caru laika sudraba monētas, hitleriešu Vācijas okupācijas laika reihsmarkas, īstie Mongolijas tugriki, Indijas rūpijas, Austrālijas dolāri, pat piastri un Ķīnas „velna nauda”, kuru apglabāja kopā ar mirušo un kas nodrošināja viņam labu dzīvi aizsaulē. Nikolaja Pavloviča iemīļotākie kolekcijas eksponāti ir viduslaiku tāleri un 14.gs. Tebrīza monētas, kuras viņš atrada senpilsētas vietā Azerbaidžānā, kad dienēja armijā.
Nikolajs Pavlovičs atzinās, ka nekad nav skaitījis savu naudu, viss sakrātais tiek glabāts mājās čemodānā, kas sver ap 30 kg. Kolekcijas veidošana ir viņa vaļasprieks, viņa attieksme pret naudu ir mierīga, tā ir tikai preču apgrozījuma līdzeklis. Viņš ir pārliecināts, ka, ja ir vēlme, apslēpto mantu var atrast visur – tikai jābūt vērīgam. Jāatzīmē, ka savā mūžā kolekcionārs bija atradis trīs nozīmīgas apslēptās mantas un neskaitāmi daudz nelielu apslēpto mantu.
