Gan Ukrainas varasiestādes, gan opozīcija svētdien, 28. oktobrī, paredzētās parlamenta jeb Augstākās Radas vēlēšanas jau paspējušas nodēvēt par izšķirošām Ukrainas liktenim, savu ieinteresētību par vēlēšanu rezultātiem neslēpj nedz Krievija, nedz Eiropas Savienība.
Tiek prognozēts, ka valdošā Reģionu partija šoreiz nespēs gūt tik labus panākumus kā iepriekšējās vēlēšanās, tomēr saglabās vairākumu parlamentā, pateicoties gan tam, ka Ukraina atgriezusies pie jauktās vēlēšanu sistēmas, pusi no parlamentāriešiem ievēlot vienmandāta apgabalos, gan tam, ka opozīcija palikusi samērā sašķelta.
Saskaņā ar Ukrainas likumdošanu desmit dienu pirms vēlēšanām ir aizliegta socioloģisko aptauju rīkošana, tādēļ, izsakot prognozes par vēlēšanu iznākumu, ir jābalstās uz nedaudz novecojušiem datiem. Viens no pazīstamākajiem Ukrainas sociologiem Jevgēņijs Kopatjko sarunā ar Kommersant gan apgalvo, ka spēku samērs ir aptuveni skaidrs. Visticamāk, ka premjera Nikolaja Azarova (aiz viņa muguras vīd gan prezidents Viktors Janukovičs, gan varenie Doņeckas biznesmeņi) vadītājai Reģionu partijai izdosies iegūt vairāk nekā 25% balsu starp partiju sarakstiem. Uz aptuveni 8,5 – 12 procentiem balsu var pretendēt Komunistiskā partija, ar kuru reģionāļi rēķinās kā ar samērā uzticamu sabiedroto.
Savukārt pārējos mandātus savā starpā sadalīs trīs opozīcijas partijas. Par otro vietu paredzama negaidīti sīva cīņa starp apvienotās opozīcijas partiju Batjkivščina, kuru formāli vada bijušais parlamenta spīkers Arsēnijs Jaceņuks (neformāli tās līdere, protams, ir par dienesta pilnvaru pārkāpšanu ieslodzītā ekspremjere Jūlija Timošenko) un slavenā boksera Vitālija Kļičko vadīto partiju UDAR. Prognozējams, ka tās abas varētu saņemt pat vairāk par 20% balsu. 5% barjeru, pateicoties atbalstam Rietumukrainā, visticamāk, pārvarēs arī Oļega Tjagniboka vadītā nacionālistu partija Svoboda. Savukārt vēl viena pazīstama sportista – futbolista Andreja Ševčenko – pārstāvētajai Uz priekšu, Ukraina (daudzi to uzskata par reģionāļu politprojektu, kura mērķis ir atraut balsis opozīcijai), gluži tāpat kā vēl vairāk nekā desmit sīkpartijām, visticamāk, nāksies samierināties ar palikšanu ārpus parlamenta.
Pēc šīm aplēsēm, opozīcija summā saņems vairāk mandātu nekā pašlaik pie varas esošās partijas, taču jāatceras, ka pēc partiju sarakstiem tiks sadalīta tikai puse parlamenta mandātu. «Ukraina jau desmit gadu nav rīkojusi vēlēšanas vienmandāta apgabalos, mēs esam no tām atradinājušies. 225 apgabali – tie ir 225 atsevišķi stāsti, atsevišķas kampaņas, tādēļ neprognozējamības elements ir samērā liels,» skaidrojis J. Kopatjko. Tieši vienmandāta vēlēšanu apgabalos postpadomju valstīs tiek pielietots tā sauktais administratīvais resurss, kad pie varas esošie izmanto visus līdzekļus, lai nodrošinātu sev pieņemama kandidāta ievēlēšanu. Tiesa, Reģionu partija šīs priekšrocības var izmantot tikai valsts dienvidos un austrumos – daudzviet Ukrainas centrālajā daļā, nerunājot nemaz par Rietumukrainu, vietējā vara ir V. Janukoviča pretinieku rokās. Šādos apstākļos Reģionu partija nav kautrējusies paklusām finansiāli atbalstīt kandidātus, kuri pozicionējas kā neatkarīgie, daudzviet tā cer, ka dažādu opozīcijas partiju kandidātu cīņa novedīs pie tā, ka uzvaru izcīnīs tieši reģionāļu kandidāts. Atšķirībā no citām valstīm, kur daļa kandidātu tiek ievēlēti vienmandāta apgabalos, Ukrainas īpatnība ir tā, ka jau pirmajā kārtā jebkuram kandidātam pietiek ar vienkāršu balsu vairākumu – teorētiski uzvaru var svinēt pat kandidāts, kuru atbalstījuši mazāk nekā 20% vēlētāju. Tādēļ Politiskās analīzes centra Penta vadītājs Vladimirs Fesenko prognozē, ka Reģionu partija kopā ar komunistiem iegūs no 240 līdz 250 vietām parlamentā, kas dos tām vienkāršu balsu vairākumu. «Jaunā Rada būs aktīvāka, patstāvīgāka nekā pašlaik,» prognozē eksperts.
Gan viņš, gan daudzi citi Ukrainas politologi norāda, ka opozīcija izmisīgi cenšas radīt iespaidu par vienotību, taču tas neizdodas. Piemēram, V. Kļičko atteicies vēl pirms vēlēšanām parakstīt oficiālu vienošanos ar Batjkivščina, Svoboda un vēl septiņām partijām, kuru izredzes iekļūt parlamentā līdzinās nullei. Šīs opozīcijas partijas vienojušās, ka pēc eventuālas uzvaras iniciēs V. Janukoviča atstādināšanu no amata, atcels valodu likumu un ieplānoto pensiju reformu, denonsēs līgumu par Krievijas Melnās jūras kara flotes uzturēšanos Krimā, kā arī darīs visu, lai atbrīvotu par politieslodzītajiem nodēvētos J. Timošenko un bijušo iekšlietu ministru J. Lucenko. Kaut gan A. Jaceņuks izteicis aizdomas, ka V. Kļičko plāno vienoties ar Reģionu partiju, ticamāk, ka bokseris rīkojies citu apsvērumu vadīts – ja UDAR vēlēšanās saņems vairāk balsu nekā Batjkivščina, viņš varēs veidot koalīciju jau uz pavisam citiem noteikumiem. Tiesa, viens no Reģionu partijas vadītājiem, vicepremjers Sergejs Tigipko, jau norādījis, ka UDAR sarakstā kandidē virkne iesācēju, kurus, iespējams, varēs pārvilināt Reģionu partijas rindās. Līdzīga pieredze šai partijai bija pašreizējā parlamentā, kad tai izdevās krietni paretināt gan J. Timošenko bloka, gan citu opozīcijas frakciju rindas – runāja, ka viena deputāta pārpirkšana izmaksājot aptuveni miljonu dolāru.
ES amatpersonas jau kopš vasaras paudušas bažas par to, vai vēlēšanas Ukrainā notiks godīgi. Šonedēļ Vācijas vēstnieks Ukrainā Kristofs Vails sacījis – ja starptautiskie novērotāji (un tādu būs gandrīz 3800) dos negatīvu vērtējumu, samazinās iespēja, ka Ukraina parakstīs asociatīvo līgumu ar ES. Savukārt Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Tebjērns Jaglands bez aplinkiem brīdinājis, ka vēlēšanu rezultātu viltošana no varasiestāžu puses un liegšana kandidēt J. Timošenko var novest pie protestiem. Jāpiebilst, ka uz pavisam citu rezultātu cer Krievijas prezidents Vladimirs Putins – pēc nedēļas sākumā notikušās tikšanās ar V. Janukoviču viņš izteicis cerību, ka pēc vēlēšanām kurss uz ciešāku Maskavas un Kijevas sadarbību saņems jaunu impulsu.
***
UKRAINAS AUGSTĀKĀS RADAS VĒLĒŠANAS
• Parlamentā uz pieciem gadiem tiek ievēlēti 450 deputātu – 225 saskaņā ar partiju sarakstiem, bet 225 – vienmandāta vēlēšanu apgabalos
• Lai iekļūtu Augstākajā Radā, partijai jāpārvar 5% barjera, partiju blokiem kandidātus izvirzīt aizliegts
• Lai uzvarētu vienmandāta vēlēšanu apgabalā, nepieciešams saņemt vairāk balsu nekā konkurentiem – vēlēšanu otrā kārta tiek rīkota tikai tad, ja diviem uzvarētājiem ir absolūti vienāds balsu skaits
• Dalībai vēlēšanās savus sarakstus iesniegusi 21 partija – kopā tās izvirzījušas 2554 kandidātus
• Vienmandāta vēlēšanu apgabalos ir 2654 kandidāti – 87 politisko partiju pārstāvji un neatkarīgie kandidāti
• Mazākais kandidātu skaits vienmandāta apgabalā ir Aizkarpatos (3 cilvēki), lielākais – vienā no Kijevas vēlēšanu apgabaliem (40 kandidātu)
• Balsstiesības ir 36 256 483 Ukrainas pilsoņiem
• Vēlēšanu dienā tiks atvērti 33 639 vēlēšanu iecirkņi, kas darbosies no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā
• Vēlēšanu rezultāti tiks pasludināti līdz 12. novembrim