Daudzi Rēzeknes vidusskolēni jau ir izmantojuši ES sniegtās iespējas, bet vēlas tās paplašināt un pilnveidot. Trešdien, 24. oktobrī, Rēzeknes Valsts ģimnāzijā ar vēl trīs skolu dalību notika simulācijas spēle „Kā Eiropas Savienībai veidot dialogu ar jauniešiem – ES pilsoņiem?”, informē Rēzeknes pašvaldība.
Pasākumu rīkoja Eiropas Kustība Latvijā, Sabiedrības integrācijas fonda atbalstītā projekta ietvaros. Vidusskolēni izstrādāja priekšlikumus, kā ES atbalsts var veicināt jauniešu eiropeisko un pilsonisko apziņu, palīdzēt viņu profesionālajai un personīgajai attīstībai.
Simulācijas spēle ir veltīta Latvijas prezidentūrai ES Padomē, kas paredzēta 2015. gada pirmajā pusē. „Šobrīd gatavošanās prezidentūrai jau sākusies, un jauniešu vēlmes jāapzinās, ja vēlamies, lai viņi nejūtas atsvešināti un aktīvi iesaistās tās norisē”, – tā Diāna Potjomkina, viena no projekta ekspertēm. Savās vēlmēs un novērojumos dalījās skolēni no Rēzeknes Valsts ģimnāzijas, Rēzeknes valsts poļu ģimnāzijas, Rēzeknes 3. vidusskolas un Rēzeknes 5. vidusskolas; pasākumā piedalījās arī multiplikatori – skolotāji, jaunatnes lietu un mediju pārstāvji.
Līdzīgi kā divos iepriekšējos pasākumos (Grobiņā un Jēkabpilī), arī rēzekniešiem par augstāko prioritāti izvirzījās izglītība un profesionālā attīstība. Viena no, skolēnuprāt, vajadzīgākajām idejām bija – izveidot interneta vietni, kur vienkopus atrodama informācija par studiju un saistītām iespējām visās Eiropas Savienībās dalībvalstīs, sašķirota pa nozarēm. Skolēnu komentārs bija, ka bieži vien studētgribētāji dodas uz ārzemēm, bet informācijas trūkuma dēļ izvēlas ne tos labākos un lētākos variantus. Jaunieši arī uzsvēra, ka viņiem nepieciešams morālais un praktiskais atbalsts, lai, dodoties studēt uz citu valsti, ātrāk iejustos jaunā vidē – noformētu nepieciešamos dokumentus, pārvarētu komunikācijas barjeras. Tika ierosināts, ka par palīgiem varētu kļūt Eiropas jaunieši, kas paši jau ir izmantojuši apmaiņas iespējas.
Daudzi jaunieši atzina, ka Latvijas prezidentūrai būtu jāpievērš uzmanība arī jauniešu eiropeiskās apziņas un pilsoniskās aktivitātes stiprināšanai. Daudzi jau šobrīd piedalās, piemēram, jauniešu domēs, „kafijās ar politiķiem” u.tml. aktivitātēs, kuru mērķis ir ietekmēt jauniešiem svarīgos pārvaldes lēmumus. Tajā pašā laikā tika pausti arī kritiskāki viedokļi – ka daudzi jaunieši nevēlas iesaistīties, viņiem trūkst pieredzes un zināšanu, un politiskajai līdzdalībai viņu vecumā vēl ir „par agru”. Kristīne Gailīte, projekta vadošā eksperte, atzīmē: „Redzams, ka skolās vajag vairāk runāt par lēmumu pieņemšanas procesu dažādos posmos – kas tajā piedalās un kā jaunieši var iesaistīties. Diemžēl vairākums Latvijas jauniešu ir politiski neaktīvi un pat jūtas atsvešināti, it sevišķi no Eiropas procesiem, kas arī liedz viņiem izmantot daudzas citas iespējas.”
Kā vēl vienu tendenci var atzīmēt to, ka daudzi vidusskolēni ir informēti par ES sniegtajām iespējām un ir arī paši tās izmantojuši, tomēr vēlas uzlabojumus. Kā atzīmēja viens no dalībniekiem saistībā ar Eiropas dienas svinībām, “ne jau dažu dienu laikā mēs varam iepazīstināt visus Eiropas iedzīvotājus ar Eiropā esošajām valstīm un iespējām – jātaisa vairāki pasākumi, lai arī ar mazāk dalībniekiem.” Tāpat tika atzīmēts, ka esošajās apmaiņās var piedalīties tikai neliela daļa no ieinteresētajiem skolēniem, tām trūkst satura un netiek pietiekami aptverta arī starpkultūru dimensija. Visus šos un citus ierosinājumus Eiropas Kustība Latvijā apkopos un nodos tālāk lēmumu pieņēmējiem un nevalstiskajām organizācijām, kā arī pēc iespējas izmantos savā turpmākajā darbā.