Latvijā izveidotajai sociālajai platformai ask.fm savā pasaules iekarošanās gājienā ir gadījies paklupt - trešdien Īrijā apglabāja jau otro pusaudzi, kuras pašnāvība tiek saistīta ar portālā piedzīvoto psiholoģisko teroru.
Trīspadsmit gadu vecā meitene, iepriekš par to paziņojot ask.fm, nolēma izdzēst savu dzīvību tikai sešas nedēļas pēc tam, kad līdzīgos apstākļos to bija izdarījusi piecpadsmitgadīgā Kiara Pagslija. Izmeklēšana par abu pašnāvību apstākļiem nav beigusies, bet pirmās mirušās pusaudzes vecāki ir pārliecināti, ka viņas nāvē vainojami šajā portālā saņemtie anonīmie uzbrukumi. Ask.fm pamatā ir princips, ka ikviens, arī anonīmi lietotāji, profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus.
Ask.fm izveidotāji uz Dienas zvaniem un e-pastiem ceturtdien neatbildēja. Aptaujātie sociālo mediju eksperti un bērnu tiesību aizstāvji norāda, ka portāls notikušajā nevar būt galvenais atbildīgais.
Piecpadsmitgadīgās Kiaras līķi atrada mežā netālu no viņas mājām 19. septembrī. Par meitenes nodomu vecāki nav nojautuši līdz pat brīdim, kad viņu atrada mirušu. «Viņa nebija no meitenēm, kas klusi sēž stūrī,» portālam independent.ie savu meitu raksturojis tēvs Džonatans Pagslijs. Pusaudzes vecāki uzskata, ka vienīgais iemesls, kāpēc meita izdarījusi pašnāvību, meklējams «ļoti bīstamajā» portālā ask.fm, kurā viņu terorizējuši anonīmi lietotāji. Īrijas policija šo versiju turpina izmeklēt.
Trīspadsmit gadu vecās Erinas Galageres gadījumā nelāgu ēnu pār ask.fm met viņas ieraksts portālā 24 stundas pirms pašnāvības izdarīšanas, ziņo independent.ie. Uz anonīmo pāridarītāju komentāriem viņa atbildēja: «Jūs domājat, ka ir baigi smieklīgi terorizēt mani ask.fm? Jā, jūs droši vien arī domājat, ka būtu smieklīgi, ja es jūsu dēļ apliktu striķi ap kaklu.»
Abu meiteņu vecāki un Īrijas mediji ir sašutuši par faktu, ka reģistrētiem lietotājiem adresētus ierakstus ask.fm ir iespējams atstāt anonīmi. Latvijā radītā sociālā tīkla pamatā ir ideja, ka gan reģistrētie, gan anonīmie lietotāji ask.fm profilu īpašniekiem var uzdot jautājumus, lūgt kaut ko izdarīt kameras priekšā vai vienkārši ierakstīt apgalvojumus par viņiem. Atbildes uz šiem jautājumiem var sniegt gan rakstiski, gan ar video palīdzību. Visiem reģistrētajiem lietotājiem ir izvēles iespēja nesaņemt jautājumus no anonīmajiem lietotājiem, katrs var arī bloķēt citu profilu īpašniekus. Tiesa, kā pārliecinājās Diena, jauna profila izveide portālā ir ļoti vienkārša, turklāt reģistrēties iespējams arī ar neeksistējoša e-pasta adresi.
Par ask.fm, kuru radījusi piecu puišu komanda - Oskars Liepiņš, Marks Terebins, Iļja Terebins, Valērijs Vešņakovs un Klāvs Sinka - Diena vēstīja jau martā. Tolaik portālā bija reģistrējies 21 miljons lietotāju visā pasaulē, bet puiši norādīja, ka ik dienas šis skaits palielinoties par 50 tūkstošiem. Lielākā daļa no portāla auditorijas ir pusaudži. Pēc Īrijā notikušajām pašnāvībām Dienai ar portāla veidotājiem neizdevās sazināties, jo uzrunātie Oskars Liepiņš un Klāvs Sinka atbildes nesniedza.
Ielūkojoties portāla saturā, redzams, ka savstarpējus draudus un apvainojumus izplata arī ask.fm lietotāji no Latvijas, kur atšķirībā no Argentīnas, Krievijas vai Ukrainas šī sociālā platforma nav iekarojusi tik lielu popularitāti. Kāda pusaugu meitene savos komentāros sola «atrast un nogalināt» kādu citu lietotāju, jo viņai nav paticis uzdotais jautājums. Tā pati meitene pēc cita lietotāja lūguma «parādīt krūtis» publicē video, kurā viņa paceļ krekliņu, vai arī kameras priekšā demonstrē savas biksītes.
Sociālo mediju eksperte Linda Curika atzīst, ka ask.fm varētu pievērst lielāku uzmanību portāla saturam, tomēr sociālie mediji nevar izkontrolēt jebkuru tajā publicēto ierakstu. Šādas situācijas esot diezgan bezcerīgas, jo bez pārmaiņām sabiedrībā nemainīsies arī komunikācija internetā. «Kamēr mediji turpinās rādīt, ka sievietei vienmēr ir jābūt seksīgai, un ņirgāšanās citam par citu būs norma, tikmēr nekas arī nav gaidāms,» skeptiska ir L. Curika. Līdzīgi domā portāla draugiem.lv radošais direktors Guntars Meluškāns: «Saprotams, ka iespēja būt anonīmam, neskatīties acīs tam, kuru aizskar, un zināma nesodāmības sajūta veicina interneta izmantošanu kā «dvēseles kanalizāciju», bet problēmas saknes ir jāmeklē dziļāk.»
Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa stāsta, ka Latvijā bērnu konflikti līdz internetam parasti nonāk situācijās, kad tie ir aizsākušies skolās. «Parasti tas viss sākas klasē un pēc tam pāriet uz internetu un viltus profiliem,» viņa saka. Līdzīgi kā sociālo mediju eksperti, arī L. Rieksta-Riekstiņa uzskata, ka šajā situācijā atbildība galvenokārt ir jāuzņemas vecākiem un agresīvajiem bērniem, nevis portālam. Uz vecāku atbildību norāda arī biedrības Vecāki par izglītību pārstāve Jana Simonovska, kura par ask.fm neko daudz nav dzirdējusi. «Vecāks nevar izkontrolēt, kas notiek internetā, jo bērnam tas ir pieejams gandrīz jebkur. Tāpēc ir ļoti svarīgi ar bērniem par šiem jautājumiem runāt,» viņa saka.