Latvijas Pensionāru federācija iecerējusi piektdien sasaukt valdes apspriedi, lai noskaidrotu, kā tulkojams labklājības ministres Ilzes Viņķeles (Vienotība) jaunākais paziņojums – vai tas uzskatāms par atvainošanos un, ja ir, vai pensionāri šo atvainošanos arī pieņem.
Pagaidām demisijas pieprasījums paliek spēkā, savukārt valdības vadītājs uz to nereaģē – cerībā, ka pensionāri liksies mierā.
Jāatgādina, ka veco ļaužu sašutumu ministre izpelnījās pēc intervijas žurnālā Playboy, kurā pauda viņiem nedraudzīgus uzskatus, pēc savas izpratnes skaidrojot, kāpēc padomju laikos strādājušo cilvēku darbs Latvijas Republikā tiek atalgots ar zemāku pensiju.
Skandālam vēršoties plašumā, ministre publiskā paziņojumā izteica nožēlu, ka viņas paustais viedoklis aizvainojis daļu vecākās paaudzes pārstāvju, un skaidroja:
«Nekad neesmu apšaubījusi vecākās paaudzes ieguldījumu Latvijas valsts tautsaimniecības attīstībā. (..) Latvijas pienākums ir nodrošināt šiem cilvēkiem pienācīgas vecumdienas.»
Federācijas valdes priekšsēdētāja Aina Verze personīgi to par atvainošanos neuzskata – vien par tādu taisnošanos spaidu kārtā. Taču lēmums pieņemams valdei kopīgi. «Man žēl Ilzes Viņķeles kā cilvēka, taču mēs viņu vērtējam kā ministri. Viņas attieksme pret tik lielu sabiedrības daļu, kāda ir pensionāri, nav pieņemama. Turklāt runa jau nav tikai par šo interviju žurnālā Playboy. Vecās paaudzes ignorance ilgst jau trīs gadus, un attieksme jāmaina ne tikai Viņķelei, bet visai valdošajai koalīcijai.»
Savdabīgi, ka dažādos medijos I. Viņķele notikušo traktē atšķirīgi. Publiskā paziņojumā viņa liek noprast, ka ir apbēdināta, ka viņas viedoklis kādu aizvainojis. Tikmēr tviterī savus sekotājus mudina saskatīt kādas slēptas sazvērestības: «Interesanti, ka pirmais, kas zināja par LPF demisijas pieprasījumu man vēl pirms tā publiskošanas, bija NRA žurnālists. Varbūt sakritība.» Taču Neatkarīgās operativitāte liecina vienīgi par Neatkarīgās operativitāti. Un ministres demisijas pieprasījums nav nekādas politiskas inspirācijas sekas, bet loģisks iznākums smagai politiskai kļūdai, ko pieļāvis neviens cits, kā viņa pati.
Jelgavas pensionāru pārstāvis federācijā Jānis Felsbergs stāsta, ka intervija žurnālā izsmēlusi arī viņa pacietību, taču neapmierinātība ar ministres darbu briedusi jau ilgu laiku: «Viņa taču jau janvārī pateica, ka vecajiem pensionāriem uz kaut ko labu nav ko cerēt. Un tā arī ir – pensiju otrais līmenis ir tīrs banku lobijs, pensiju indeksāciju Starptautiskajam Valūtas fondam esot apsolīts atlikt. 2014. gadā iecerēts palielināt mazās pensijas, bet pieaugums būs smieklīgi mazs – pāris latu. Es aģitēšu valdi neņemt atpakaļ mūsu prasību,» rezumē Jelgavas pensionārs.