Izdota unikāla grāmata par diriģēšanas metodoloģiju 1

Grāmatas „Diriģēšanas metodoloģija” autori ir pazīstamais komponists, diriģents un pedagogs Mendelis Bašs un viņa skolas turpinātāja Māra Marnauza. Viņi abi ir pārliecināti, ka kordiriģēšanas pedagoģijas teorētisko koncepciju un praktisko ieteikumu izklāsts būs noderīgs izziņas materiāls ne tikai plašai profesionāļu auditorijai, bet arī vienkāršiem interesentiem un mūzikas mīļotājiem. Tiesa, sākotnēji grāmata bijusi iecerēta kā literatūra, kas izmantojama mācību procesā, un tāpēc tās galvenā mērķauditorija ir kordiriģēšanas pedagogi, augstskolu studenti, mūzikas skolu un vidusskolu audzēkņi, kā arī praktizējoši kordiriģenti.

Grāmatai ir divas daļas. Pirmā no tām vēsta par profesora Mendeļa Baša dzīvi un profesionālo darbību, bet otrā daļa veltīta kordiriģēšanas teorijai un praksei. Tāpēc šim darbam ir arī kultūrvēsturiska nozīme. Daļa no tajā publiskotajiem materiāliem līdz šim nav bijuši pieejami plašākai lasītāju auditorijai. Savukārt tie fragmenti, kas publicēti arī agrāk, šajā izdevumā ir pārskatīti un ievērojami uzlaboti.

Darba pirmā daļa „Profesors Mendelis Bašs: dzīve un darbi” ietver profesora, kā viena no Latvijas kordiriģēšanas skolas pamatlicējiem, dzīves gājuma, viņa komponista, diriģenta un pedagoga darbības izpēti. Būtisks papildinājums, salīdzinājumā ar citām publikācijām par Mendeli Bašu, ir 2012.gada intervijās ar profesoru (kā arī ar citiem mūziķiem) gūtā informācija. Tomēr īpaši jāizceļ šajā izdevumā iekļautā daļa no M.Baša nepublicētā, 2010. gadā tapušā manuskripta „Vācu okupācijas laika atmiņas”, kas atklāj dziļi personīgus, jaunībā pārciestos pārdzīvojumus. Šo faktu kontekstā ir iespējams iepazīt profesora personību un viņa daudzpusīgo darbību it kā no jauna – cilvēciski skaudrā un tiešā atklāsmē.

Savukārt otrās daļas sākumā, nodaļā „Kordiriģēšanas teorija un prakse” ietverts rediģēts materiāls no 1982. gadā publicētās Mendeļa Baša brošūras „Diriģēšanas tehnikas pamati”, kas būtiski papildināts ar M.Marnauzas zinātniskajiem pētījumiem par šo tēmu. Turpinājumā, nodaļa „Formveide latviešu a cappella kora klasikā” – ietver materiālu no 2000. gadā izveidotā, bet nepublicētā teksta „Skaņdarbu formu teorētiskie pamati un īpatnības vokālajā mūzikā”, ko profesors izstrādāja Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentiem un docētājiem. 2012. gadā tas tika rediģēts, veikti teksta būtiski papildinājumi ar citu zinātnieku teorētiskām atziņām.

Grāmata izdota „Apgādā Zinātne” ar Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas atbalstu.

Grāmatas zinātniskie recenzenti – muzikoloģe, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesore Dr. art. Ilma Grauzdiņa un Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore Dr. paed. Laima Mūniece. Literārā redaktore Ieva Jansone, māksliniece Gita Treice.
Īsi par grāmatas autoriem:
Dr. paed. Māra Marnauza (1963) – Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas zinātņu prorektore (2004), profesore mūzikas pedagoģijā (2001), daudzu zinātnisko publikāciju autore, zinātnisko projektu vadītāja, Latvijas Zinātnes padomes eksperte. Kā kamerkora FORTIUS (1985) un sieviešu kora BALTA (1999) diriģente guvusi atzinību daudzos starptautiskos mākslinieciskos projektos, festivālos un konkursos Latvijā un ārzemēs.
Profesors Mendelis Bašs (1919 – 2012) – komponists, diriģents un pedagogs. Latvijas Valsts konservatorijas–Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijas – Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas Kordiriģēšanas nodaļas un Operas klases mācībspēks (1950–1995), E. Melngaiļa Tautas mākslas nama mūzikas konsultants un redaktors (1951–1959), Daugavpils muzikāli dramatiskā teātra galvenais diriģents (1959–1961), Valsts Rīgas Operetes teātra galvenais diriģents (1962–1975), Profesionālā pūtēju orķestra Rīga diriģents (1975–1993), Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesors (1995–2003; emeritus profesors 1999). Latvijas Komponistu savienības biedrs (1950), Latvijas Teātru darbinieku savienības biedrs (1964). Latvijas PSR Nopelniem bagātais mākslas darbinieks (1967). Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris (1999).