Ceturtdien, 8. novembrī, Daugavpils domē tika apbalvoti sudraba medaļas ieguvēji Eiropas čempionāta spīdvejā pāra sacensībās Andžejs Ļebedevs un Kjasts Podžuks. Pēc ceremonijas, kad tika pasniegti pateicības raksti no domes vadības, piemiņas dāvanas un naudas balvas, Andžejs Ļebedevs, kurš pavisam nesen atzīmēja savu 18 dzimšanas dienu, mazliet pastāstīja par sevi un nākotnes plāniem.
- “Gribu pateikties Daugavpils līdzjutējiem par to, ka mūs atbalstīja neskatoties ne uz ko. Savukārt, mēs ar Kjastu un treneri ļoti centāmies, noteikti labosim savas kļūdas un noteikti kāpsim uz goda pjedestāla augstākā pakāpiena.
Šī Eiropas čempionāta medaļa ir pirmā mana sportista karjerā, bet ceru, ka ne pēdējā. Es to pakāru mājās uz sienas, guļu un priecājos par to. Bet ja nopietni, tad mani pievīla tas, ka esmu vēl jauns un man ir maz pieredzes tāda līmeņa sacensībās. Ziemā nopietni strādāsim, lai sagatavotos nākamajai sezonai”.
- Kā izdodas apvienot mācības skolā un sportu? Pietiek laika atpūtai?
- Tagad es mācos 3. vidusskolas 11 klasē. Neteikšu, ka esmu kārtīgs skolnieks, (mana vidējā atzīme ir 6,2 balles), bet es cenšos apvienot mācības un sportu. Skolotāji man nedod nekādas īpašās atlaides.Sportā bez režīma ievērošanas nekur netiksi: mana diena sākas plkst. 6:00 ar sporta treniņu pirms skolas un beidzas, apmēram, plkst. 10:00 vakarā. Esmu pateicīgs, ka vecāki deviņu gadu vecumā mani atveda uz stadionu. Divus gadus es skatījos kā brauc citi, bet pēc tam apsēdos pie motocikla stūres pats. Ar nožēlu jāsaka, ka no traumām nav pasargāts neviens, bet sports norūda raksturu. Kad ir iespēja, tad cenšos labi atpūsties: satiekos ar draugiem, eju uz kino un kafejnīcām.
- Kādi plāni uz nākotni? Profesiju saistīsi ar sportu?
- Plānoju iegūt augstāko izglītību, bet saistīt savu nākotni ar sportu, domāju, tas ir banāli. Laikam izvēlēšos kādu ekonomiska rakstura specialitāti. Vēl jo vairāk, ka 12 klasē likšu ekonomikas eksāmenu.
- Vai tev ir kādi rituāli, kurus tu ievēro pirms braucieniem?
- Nekādus īpašus rituālus pirms starta neveicu, bet cenšos nemēslot un nespļaut uz celiņa kā to dara citi braucēji. Bet sekoju vienam principam, ka formastērps ar kuru braucu, lai viņš nebūtu tīrs, kaut mazliet, bet viņu vajag sasmērēt.
Paldies un veiksmi!