Saeimas deputāti ceturtdien nodeva skatīšanai komisijās Nacionālās apvienības (NA) atkārtoti iesniegtos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredz iespēju pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās pasē ierakstīt viņa tautību. Šie grozījumi ir identiski tiem, kurus jau iepriekš noraidīja parlaments.
Atbildīgā par šiem grozījumiem būs Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.
Tāpat deputāti nolēma, ka komisijās jāvērtē vairāku Reformu partijas un "Vienotības" deputātu sagatavotie grozījumi Civilstāvokļa aktu likumā, kuri dotu vecākiem tiesības ierakstu par bērna tautību ierakstīt dzimšanas reģistrā un dzimšanas apliecībā.
Likumprojekta autori norādījuši, ka tieši dzimšanas apliecībā, kas ir valsts izsniegts dokuments par katras personas izcelšanos, pēc bērna vecāku vēlēšanās būtu iekļaujamas arī ziņas par personas tautību. Tādējādi būtu respektēta gan tās sabiedrības daļas vēlme, kurai ir svarīga tautības atspoguļošana valsts izdotā dokumentā, gan arī labota vēsturiski izveidojusies kļūda - tautības norādīšana pasē, kas ir pretēji šā dokumenta mērķiem un uzdevumiem, pausts grozījumu anotācijā.
Komisijās vērtēs arī "Vienotības" frakcijas deputātu iesniegto iniciatīvu par izmaiņām Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likumā, kas paredzētu iespēju Latvijas pilsoņiem, kas pastāvīgi dzīvojuši Latvijā, zina latviešu valodu un ir piederīgi latviešu kultūrai, pēc pašu vēlēšanās Iedzīvotāju reģistrā ierakstīt tautību - latvietis, šādi atļaujot citu etnisko izcelsmju cilvēkiem nostiprināt savu piederību latviešu tautai.
"Vienotības" pārstāvji sagatavojuši grozījumus, paredzot priekšnosacījumus un kārtību, kādā persona ir tiesīga mainīt tai reģistrā ierakstīto tautību uz tautību "latvietis", izsakot vēlmi publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai. Likumprojekts nosaka, ka persona, kura ir Latvijas pilsonis, kurai Latvija ir pastāvīgā dzīves vieta vismaz pēdējos 15 gadus, kura augstākajā pakāpē prot latviešu valodu, ir piederīga latviešu kultūrai, apzinās un vēlas publiski nostiprināt savu piederību latviešu tautai, ir tiesīga mainīt savu tautības ierakstu pret ierakstu "latvietis".
"Latvija ir gājusi neatkarīgas valsts attīstības ceļu jau vairāk nekā 20 gadus. Ir uzaugusi paaudze, kura jūtas piederīga Latvijai un identificē sevi kā latviešu tautas daļu, bet kuriem ar likumu ir liegta iespēja tikt atzītiem par latviešiem, jo viņu vecākiem bijusi cita tautība. Saglabājot likumā etnisko (izcelsmes) tautības noteikšanas kārtību, ieceres autori piedāvā to papildināt ar jaunu konceptu, proti, atļaut citu etnisko izcelsmju cilvēkiem nostiprināt savu piederību latviešu tautai, stingri ievērojot brīvprātības principu," paudusi "Vienotība".
Savukārt, NA tautības norādīšana pasē ir prioritārs jautājums, tāpēc uzstājīgi vēlas to nostiprināt likumā, neskatoties uz to, ka likumā nav iestrādātas norādes par citiem pases datiem, iepriekš portāls "Delfi" noskaidroja Saeimā.
NA deputātu priekšlikums paredz, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa brīvas gribas viņa pasē ieraksta viņa tautību un, ka personām, kuras pēc 2012.gada 1.aprīļa ir saņēmušas jaunas pases, ir tiesības prasīt tautības ierakstu pasē, nemaksājot par to valsts nodevu.
NA uzskata, ka grozījumi ir nepieciešami, lai atjaunotu līdz šā gada 1.aprīlim spēkā esošo likuma normu, kas noteica, ka pēc pilsoņa vai nepilsoņa pases turētāja vēlēšanās papildus likumā minētajām ziņām pilsoņa vai nepilsoņa pasē ierakstāmas arī ziņas par šā dokumenta turētāja tautību, portālu "Delfi" informēja NA pārstāve Laila Ozoliņa.
NA frakcijas deputāts Dzintars Rasnačs portālam "Delfi" uz jautājumu, kāpēc NA rosina likumā norādīt tikai tautību, kamēr par citiem pases datiem, piemēram, par dzīvesvietu vai personas kodu likumā nekas nav norādīts, skaidroja, ka jautājums par iespēju norādīt pasē tās īpašnieka tautību ir viena no NA prioritātēm. Tas neesot pretrunā ar likumdošanas praksi.
Viņš sacīja, ka NA šo iniciatīvu virza “pa taisno” skatīšanai Saeimā, jo valdība esot "no sabiedriskās domas viedokļa attālināta", turklāt jautājumā par pasē norādāmām lietām akli klausot Iekšlietu ministrijas ierēdņu teiktajam, nevis uzklausa sabiedrības viedokli šajā jautājumā. Tāpat valdības pieņemto lēmumu publicitāte neesot tik augsta kā Saeimā nolemtais, piebilda Rasnačs.
Savukārt uz jautājumu, vai NA ir pārliecība, ka ar otro piegājienu šādus likuma grozījumus izdotos pieņemt, Rasnačs pauda - esot informācija, ka arī vairāki citu frakciju deputāti esot pārvērtējuši savu viedokli par to, vai būtu jāļauj pasē norādīt savu tautību, un balsojums varētu būt pozitīvs.
Šoreiz šo priekšlikumu parakstījuši ne tikai NA deputāti, bet arī Ina Druviete, Ingmārs Čaklais, Inguna Rībena no “Vienotības”, kā arī neatkarīgie deputāti Elīna Siliņa, Klāvs Olšteins, Jānis Upenieks, Reformu partijas deputāte Inga Bite, kā arī Ingmārs Līdaka, Raimonds Vējonis, Dana Reizniece-Ozola un Kārlis Seržants no ZZS.
NA norādījusi, ka pašlaik spēkā esošais likums liedz iespēju pasē ierakstīt tautību. Minētais liegums radījis arī situācijas, kad, abiem vecākiem nomainot pasi, kurā vairs nav ieraksta par personas tautību, piedzimstot bērnam, atbildīgās amatpersonas atsakās bērna dzimšanas apliecībā ierakstīt tautību, dokumentā patvaļīgi norādot, ka bērna vecāku un bērna tautība ir "nezināma".
Līdz ar to NA uzskata, ka ir nepieciešams atkārtoti izskatīt grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā un atjaunot tiesības ikvienam pasē brīvprātīgi izdarīt ierakstu par savu tautību.
Jau vēstīts, ka Saeima 25.oktobrī pēc ilgām un asām debatēm noraidīja Nacionālās apvienības deputātu iesniegtos grozījumus Personu apliecinošu dokumentu likumā, kas paredzēja iespēju pēc pilsoņa vai nepilsoņa vēlēšanās pasē ierakstīt viņa tautību.
Toreiz plenārsēdē par šo jautājumu risinājās spraigas debates.
Par šiem likuma grozījumiem, kurus jau iepriekš noraidīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija, iepriekš bija nobalsojuši 39 deputāti, pret bija 38, bet atturējās četri.
Līdz šā gada pavasarim pasē pēc izvēles varēja ierakstīt tautību, taču šo iespēju svītroja. Toreiz tika skaidrots, ka tautības ieraksts ir personas aizsargājamie dati, tas varētu apgrūtināt dokumentu pārbaudi uz robežām, jo daudzviet pasaulē pasi uztver kā piederību valstij, nevis etniskas izcelsmes apliecināšanas dokumentu.