Latvijas Rektoru padome ceturtdien nolēmusi aicināt izglītības ministru Robertu Ķīli uzņemties politisko atbildību un atkāpties no amata. Ja ministram “pietrūkst politiskās drosmes” to darīt, tad viņa demisiju tiek prasīts rosināt Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V), portālu “Delfi” informēja padomē.
Rektoru padomes vēstulē premjeram norādīts, ka padome ir pārliecināta: turpmāka Ķīļa atrašanās ministra amatā vairs nevar nodrošināt kvalitatīvi plānotu un vadītu reformu procesu, ņemot vērā viņa "haotisko darbību, augstākās izglītības reformu plāna trūkumu, nevēlēšanos veidot dialogu ar augstskolām un studējošajiem".
Rektoru padome ir pārliecināta, ka Ķīlis ir padarījis par neiespējamu Latvijas augstskolu sadarbību ar ministru un arvien vairāk augstskolas novēršas no viņa.
Vēstulē norādīts, ka Ķīlis publiskajā telpā ir apliecinājis, ka ir kļūdainā programmu vērtējuma līdzautors un ir gatavs uzņemties politisko atbildību, Rektoru padome aicina Ķīli uzņemties politisko atbildību un nodemonstrēt politiķa cienīgu rīcību, atkāpjoties no izglītības un zinātnes ministra amata.
Ja ministram Ķīlim tomēr pietrūkst politiskās drosmes uzņemties atbildību un atkāpties, rektoru padome pieprasa Dombrovskim izmantot 11.Saeimā pārstāvēto un Ministru kabinetu veidojošo politisko partiju un neatkarīgo deputātu Sadarbības līgumā noteiktās ministru prezidenta tiesības pieprasīt Ķīļa demisiju.
Vēstulē norādīts, ka neskatoties uz vairāk kā gadu ministra amatā, ministrs Ķīlis joprojām nav spējis izstrādāt un piedāvāt skaidru reformu plānu un pašlaik veidojas situācija, kurā tauta tiek barota ar reformu solījumiem bet par izpildes mehānismu netiek domāts vispār vai arī ministrijas politiskā vadība cer, ka reformas īstenosies pašas no sevis.
Satraukumu rektoros rada arī IZM rīcībnespēja, gan ilgstoši dreifējot bez reāla vadītāja valsts sekretāra personā, gan citos ierēdniecības līmeņos. To spilgti parāda tā dēvētā "alternatīvā vērtējuma" izraisītais skandāls. Citās valstīs ministrs būtu bijis spiests atkāpties, ja viņa ierēdņiem būtu ienācis prātā pārvērtēt starptautisko ekspertu vērtējumu. Ministra aktivitātēm publiskajā telpā ir maz sakara ar kārtējo darbu izpildi ministrijā.
Augstākās izglītības jomā IZM būtu bijis jāveic trīs vienkāršas lietas - jāizbeidz ilgstošā arogance pret 2011.gada vasarā pieņemtajiem Augstskolu likuma grozījumiem un jāuzsāk tos iedzīvināt, jāizpilda 2010.gadā pieņemtais Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. - 2012. gadam, un jāpārskata augstprātīgā attieksme pret nozares profesionāļiem un nekavējoties jāuzsāk sadarbība jauna reformu plāna izstrādē. Tas nav izdarīts.