Latvija neatbalstīs pašreizējo piedāvājumu Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetam, jo apdraudēta prasība Latvijas lauksaimniekiem saņemt tiešos maksājumus tādā līmenī, kas nodrošina godīgus konkurences nosacījumus vienotajā ES tirgū, otrdien norādījis ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, portālu "Delfi" informēja Ārlietu ministrijā (ĀM).
Rinkēvičs otrdien piedalījās Eiropas Vispārējo lietu padomē, kuras darba kārtībā galvenās diskusijas bija par ES daudzgadu budžeta ietvaru no 2014. līdz 2020.gadam. Ministri savā starpā diskutēja par Eiropadomes prezidenta Hermana van Rompeja sagatavotajiem Eiropadomes secinājumiem 22.–23.novembra valstu un valdību vadītāju sanāksmei.
"Padomes priekšvakara diskusijās bija redzams, ka ir izveidojies neformāls dalībvalstu dalījums – no vienas puses, neto maksātāji, kas uzskata, ka Eiropadomes prezidenta priekšlikums samazināt budžetu neiet pietiekami tālu un ka nepieciešami tālāki samazinājumi, bet, no otras, kohēzijas politikas atbalstītāji, kas uzskata, ka piedāvātie samazinājumi ir pārāk drastiski un negatīvi ietekmēs ES ekonomiskās izaugsmes potenciālu," norādīja ĀM.
Turklāt gandrīz katra valsts pieminējusi savas tā sauktās "sarkanās līnijas".
"Kaut arī Latvija ir gatava konstruktīvi meklēt risinājumu tam, lai panāktu vienošanos, pašlaik izskatās, ka iespēja vienoties ir ļoti zema, jo Eiropadomes prezidenta priekšlikums par finansējumu Latvijai ir nepieņemams un Latvija par to nevar balsot," diskusiju Vispārējo lietu padomē komentēja ārlietu ministrs.
Lai Latvija atbalstītu vienošanos par ES budžetu, ir jānodrošina nacionālais Kohēzijas politikas finansējums vismaz pašreizējā apmērā, kā arī Latvijā maksātie tiešie maksājumi tādā līmenī, kas nodrošina godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem vienotajā ES tirgū, norādījis Rinkēvičs. "Bez šo vajadzību respektēšanas vienošanās nebūs iespējama," viņš uzsvēris.
Jau ziņots, ka Eiropadomes priekšsēdētājs ierosinājis samazināt ES daudzgadu budžetu par 75 miljardiem eiro (52,7 miljardiem latu). Šādu ierosinājumu van Rompejs sagatavojis pirms 22. un 23.novembrī ieplānotā valstu samita par bloka daudzgadu budžetu.
Eiropas Komisija iepriekš ierosinājusi 2014.-2020.gada budžetu noteikt 1,03 triljonus eiro (702,8 miljardus latu), kas būtu par 5% vairāk nekā laika periodā no 2007. līdz 2013.gadam.
Van Rompeja jaunākais ierosinājums galvenokārt skar lauksaimniecības finansējumu un kohēzijas fondu finansējumu.
Finansējumu lauksaimniecības nozarei ierosināts samazināt par 25,5 miljardiem eiro (17,92 miljardiem latu), bet kohēzijas fondu finansējumu - par 29,5 miljardiem eiro (20,73 miljardiem latu).
Šāds ES prezidenta ierosinājums varētu iepriecināt Franciju un Vāciju, kas ir divas lielākās iemaksu veicējas ES budžetā.
Tomēr vairākas citas valstis, to skaitā Lielbritānija un Zviedrija, iepriekš paudušas viedokli, ka ES daudzgadu budžeta samazinājumam vajadzētu būt lielākam - 100 līdz 200 miljardu eiro (70,28 līdz 140,56 miljardu latu) apmērā.
Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas politikas finansējuma nodrošināšana, kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšana Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.