Tieši pirms gada „Latvijas Krājbankas” („Krājbanka”) kraha dēļ iztukšotajā Noguldījumu garantiju fondā (NGF) joprojām ir caurums - visu fondā ienākošo naudu no atgūtajiem „Krājbankas” līdzekļiem un tirgū strādājošo banku iemaksām novirza Valsts kasei (VK), lai atmaksātu aizdevumu garantētās atlīdzības izmaksai visiem bankas krahā cietušajiem noguldītājiem. Šo parādu plānots segt līdz 2014.gada beigām, un līdz tam laikam arī fondā būs robs, portālam „Delfi” atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijā (FKTK).
Pēc „Krājbankas” kraha pērn novembrī fondā bija uzkrāti 149 miljoni latu, taču ar šo naudu nepietika pat tam, lai visiem „Krājbankas” noguldītājiem varētu izmaksāt garantēto atlīdzību – ne vairāk kā 100 000 eiro jeb aptuveni 70 000 latu katram noguldītājam. Garantēto atlīdzību izmaksai kopumā bija nepieciešami aptuveni 335 miljoni latu, tāpēc VK ar valdības akceptu fondam aizdeva trūkstošos 185,58 miljonus latu. Līdz šim garantētajās atlīdzībās 115 708 „Krājbankas” noguldītājiem izmaksāti aptuveni 328,66 miljoni latu. Iespēja saņemt atlīdzību par savu noguldījumu pilnā apmērā tika nodrošināta 99,8% noguldītāju, uzsver FKTK.
Garantētās atlīdzības vēl nav izmaksātas par kopumā 7,3 miljoniem latu 104 837 klientiem. No viņiem 78 630 klientiem garantiju atlīdzība ir no vienam santīmam līdz pieciem latiem, ap 6420 klientiem bankā palikuši - no 5,01 lata līdz desmit latiem, bet 10 350 klientiem - no 10,01 lata līdz 50 latiem. Noguldītājiem ir tiesības pieteikties garantētās atlīdzības saņemšanai 60 gadu laikā no noguldījumu nepieejamības brīža, atzīmē FKTK. Atlīdzībām paredzētie, bet neizmaksātie līdzekļi glabājas NGF, kas pieteikumu gadījumā ir gatavs tos noteiktajā apmērā izmaksāt tiem „Krājbankas” klientiem, kuri vēl nav lūguši atlīdzināt savus zaudētos noguldījumus.
FKTK skaidro, ka katru ceturksni bankas un krājaizdevu sabiedrības iemaksā NGF noteiktu naudas summu, kas atkarīga no šo iestāžu noguldījumos piesaistītā naudas apjoma. Šogad NGF ienākošie fonda dalībnieku maksājumi varētu sasniegt 30 miljonus latu. Līdztekus fondā ieplūst arī nauda no “Krājbankas” atgūtajiem līdzekļiem. Tiesa, visu NGF ienākošo naudu novirza VK, un līdz šā gada oktobra beigām aizdevums dzēsts par 67,96 miljoniem latu. Atlikušās parādsaistības ir 117,62 miljoni latu, ko saskaņā ar pašreizējo plānu VK plānots dzēst līdz 2014.gada beigām.
Līdz ar to uzkrājumus „nebaltai dienai” fondā sāks veidot no 2015.gada. FKTK gan vienlaikus uzsver, ka „valsts garantē ikvienam bankas klientam atlīdzību līdz 100 000 eiro neatkarīgi no tā, cik līdzekļu pieejams NGF”.
Jau vēstīts, ka pērn 21.novembra vēlā vakarā FKTK paziņoja par lēmumu apturēt „Krājbankas” darbību saistībā ar bankā konstatēto līdzekļu iztrūkumu, par ko informētas tiesībsargājošās iestādes. Nedaudz vairāk kā nedēļu pēc bankas darbības apturēšanas – 29.novembrī – valstij daļēji piederošā banka „Citadele” sāka maksāt valsts garantētos noguldījumus. "Krājbankas" maksātnespējas dēļ Latvijā pirmo reizi tika iedarbināts NGF – valsts katram "Krājbankas" klientam atmaksāja bankā noguldīto, kas nepārsniedza 100 000 eiro (70 000 latus).