Lai gan Latvija jau 2007. gadā sāka gatavoties ANO Konvencijas par personu ar invaliditāti tiesībām parakstīšanai un īstenošanas pasākumiem, joprojām nav izstrādātas pat pamatnostādnes šā starptautiskā dokumenta ieviešanai.
Valdība atļāvusi Labklājības ministrijai (LM) līdz nākamā gada vasaras vidum pabeigt pamatnostādņu 2013.–2019. gadam izstrādi, jo šogad oktobrī, kā bija plānots, darbs vēl nebija pabeigts.
Pirmdien, Starptautiskajā dienā cilvēkiem ar invaliditāti, Saeimā tika aktualizēti vairāki problēmjautājumi, viens no tiem – šīs konvencijas īstenošana Latvijā. ANO Ģenerālā asambleja rezolūciju, ar kuru tika akceptēta konvencija, pieņēma jau 2006. gada beigās. Tās mērķis ir veicināt, aizsargāt un nodrošināt, lai visas personas ar invaliditāti varētu pilnībā un vienlīdzīgi izmantot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības. Latvija sāka gatavoties tās parakstīšanai 2007. gadā, taču valdība vairākas reizes atlika lēmuma pieņemšanu, un, kā paskaidrojumā rakstīja atbildīgā ministrija, Latvija varētu apņemties parakstīt konvenciju, bet tās ratifikāciju atstāt uz vēlāku laiku, jo ratifikācijai ir virzāmi tikai reāli izpildāmi nosacījumi un uzdevumi. 2008. gadā valdība tikai pēc invalīdu piketa un Saeimas uzdevuma tomēr pieņēma lēmumu parakstīt dokumentu; vēl pēc diviem gadiem – 2010. gada janvārī – Saeima to ratificēja.
Pamatnostāja attiecībā uz konvencijas īstenošanu, visticamāk, šajos gados būtiski nav mainījusies. Vēl 2008. gadā galvenais arguments tās neparakstīšanai bija tas, ka valsts budžetā nav naudas un konvenciju drīkst ratificēt tikai tad, ja apzināti finanšu apmēri, kuri būs nepieciešami dokumenta pantu realizācijai Latvijā. Toreiz organizācijas Sustento vadītāja Gunta Anča Neatkarīgajai teica: «Ja valdība konvenciju izlems parakstīt tikai tad, kad tiks veikti aprēķini, cik valstij izmaksās papildsaistību uzņemšanās, man likumsakarīgi rodas jautājums: vai Latvijas valdība uzskata, ka cilvēktiesību ievērošana attiecībā uz savas valsts iedzīvotājiem ir uzskatāma par papildu saistībām?»
Pašlaik par konvencijas ieviešanu vai izpildi Latvijā objektīvi nevar spriest, jo vēl nav veikts izvērtējums. Plāna 2010.–2012. gadam darbība noslēgsies šā gada beigās, kad, visticamāk, varēs gaidīt analītisku izvērtējumu. Paralēli tam LM pašlaik citu politisku dokumentu – pamatnostādnes konvencijas ieviešanai no 2013. līdz 2019. gadam; pamatnostādnēm teorētiski seko rīcības plāns, kā sasniegt noteiktos mērķus.
Kamēr dokumenti top (LM pagājušajā nedēļā valdību lūdza pagarināt pamatnostādņu iesniegšanas termiņu par pusgadu), LM parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens norāda uz vairākiem sasniegumiem konvencijas sakarā, piemēram, ka cilvēkiem ar 1. vai 2. grupas invaliditāti ir tiesības izmantot sabiedrisko transportu bez maksas. Vēl vairākas iespējas – asistenti, surdotulks – būs pieejami no 1. septembra. Arī plāns, kas vēl ir spēkā, paredz pieejamas vides veidošanu ārstniecības, izglītības, valsts, pašvaldību iestādēs, taču, kā norāda invalīdu organizāciju pārstāvji, šie plāni dzīvē realizējas ļoti lēnām, ne velti plānā rakstīts: ... «ir iekļauti tikai tādi pasākumi, kuri neprasa papildu valsts budžeta līdzekļus».
Vislielāko kritiku saņēma jautājumi par vides nepieejamību cilvēkiem ar invaliditāti, ko joprojām sola risināt. Ārstniecības iestāžu nepieejamību šogad īpaši uzsver apvienība Apeirons un tiesībsargs, kas situāciju vērtē kā katastrofālu un plāno veikt apsekojumus, fiksējot pārkāpumus.