Šonedēļ ANO speciālais ziņotājs migrantu cilvēktiesību jautājumos Fransuā Krepū asi kritizējis Grieķiju par sliktajiem apstākļiem, kas valda nelegālo ieceļotāju aizturēšanas centros, un vardarbību, kas aizvien biežāk tiek vērsta pret imigrantiem Grieķijas pilsētu ielās.
Šis ne tuvu nav pirmais šāda veida ziņojums, taču viss liecina, ka situācija tikai pasliktinās – Grieķijas varas iestādēm ir aizvien grūtāk tikt galā ar pieaugošo ieceļotāju skaitu, bet taupības režīma un ekonomiskās katastrofas nomocītie grieķi aizvien biežāk savās nelaimēs vaino tieši iebraucējus.
Reuters atgādina, ka Grieķijā izveidoti desmitiem centru, kuros tiek turēti tūkstošiem nelegālo ieceļotāju. Tiek lēsts, ka ik gadu Grieķijā ierodas aptuveni 130 000 cilvēku, lielākoties no Āfrikas vai Āzijas valstīm. Starp viņiem ir ne mazums tādu, kuri bēg no karadarbības zonām, un šiem cilvēkiem ir tiesības saņemt politisko patvērumu. Taču lielākā daļa ieceļotāju ir ekonomiskie bēgļi. Eiropas Savienības noteikumi paredz, ka notvertie nelegālie ieceļotāji tiek atgriezti tajā ES valstī, kurā ieradušies sākotnēji – konkrētā gadījumā tā ir Grieķija. Reuters norāda, ka, pēc pašām pieticīgākajām aplēsēm, pašlaik Grieķijā uzturas gandrīz 350 000 nelegālo ieceļotāju.
Tiem, kurus policijai izdevies aizturēt un kuru statuss tiek noskaidrots (bet tas prasa laiku, jo nereti dokumentu trūkuma dēļ nav iespējams noskaidrot ne tikai ieceļotāja personību, bet arī valsti, no kuras viņš ieradies), nākas uzturēties nelegālo ieceļotāju aizturēšanas centros, kuru skaits pēdējo mēnešu laikā strauji pieaudzis.
F. Krepū paziņojis, ka apmeklējis 11 šādus centrus un konstatējis, ka to lielākajā daļā aizturētajiem netiek nodrošinātas tādas elementāras lietas kā apkure, siltais ūdens un pienācīga ēdināšana. «Es šādā vietā vairāk par stundu nevēlētos pavadīt. Tās ir šausmīgas vietas,» ANO amatpersonas sacīto citē Reuters. «Ir tik sāpīgi redzēt, ka aiz restēm atrodas trīs vai piecus gadus veci bērni,» viņš piebildis, atgādinot arī par to, ka centros koncentrēti daudz vairāk cilvēku, nekā šīs iestādes spējīgas uzņemt.
Viņš arī ir norādījis, ka Grieķijas policija ir acīmredzami pārcentusies, rudenī sarīkojot operāciju Xenios Zeus, kuras laikā tika aizturēti vairāk nekā
50 000 cilvēku, no kuriem vismaz 4000 paturēti apcietinājumā, jo nav spējuši pierādīt, ka Grieķijā uzturas legāli. Tieši pēc šīs plašās operācijas situācija bēgļu centros, kas jau tāpat nav bijusi īpaši laba, vēl vairāk pasliktinājusies. Pēdējo mēnešu laikā Grieķijas mediji ne vienu reizi vien ziņojuši par nemieriem, kas izcēlušies kādā no aizturēšanas centriem. Piemēram, novembra beigās policijai nācās izmantot asaru gāzi, lai apspiestu nekārtības nelegālo ieceļotāju aizturēšanas centrā Komotini pilsētā. Aizturētie pieprasījuši, lai viņus izlaiž brīvībā, dedzinājuši matračus, uzbrukuši likuma sargiem.
Atēnu universitātes profesors Panagiotis Loakeimidis sarunā ar Deutsche Welle atzinis, ka problēma patiešām ir acīmredzama – Grieķijas sabiedrība, kuras dzīves līmenis pēdējo gadu laikā ir strauji un ievērojami krities, asi iebilst pret to, ka valstī ierodas aizvien jauni un jauni ieceļotāji. Kaut gan ir saprotams, ka lielākā daļa grieķu nevēlēsies darīt tos darbus, kurus veic imigranti (nerunājot nemaz par to, ka nepiekritīs saņemt tādu pašu algu kā ieceļotāji), fakts, ka bezdarba līmenis Grieķijā pārsniedzis 25% atzīmi, spēlē savu lomu.
Šķietami loģiskākais risinājums būtu robežas slēgšana, lai nepieļautu jaunu ieceļotāju ierašanos, taču praksē viss izrādās sarežģītāk. Programmas Frontex ietvaros gandrīz 200 kilometru garās Grieķijas un Turcijas robežas apsargāšanā jau iesaistījušies vairāki simti robežsargu no citām ES valstīm, pateicoties viņu palīdzībai, šā gada pirmajos sešos mēnešos izdevies aizturēt
21 000 nelegālo imigrantu. Taču, tā kā viņi aizturēti robežas Grieķijas pusē, šos cilvēkus vairs nav iespējams nosūtīt atpakaļ uz Turciju un viņi nonāk jau tā pārpildītajos ieceļotāju aizturēšanas centros. Turklāt izrādās, ka daudzi ar šo scenāriju jau rēķinājušies. Robežsargu aizturētais Bangladešas pilsonis Anvars sarunā ar Reuters saka, ka nejūtoties apbēdināts, jo tāpat bija nolēmis padoties pirmajam sastaptajam policistam. «Es ļoti labi zinu, kas pēc tam notiks. Viņi mani nogādās aizturēto centrā, noturēs kādus trīs mēnešus un izlaidīs. Un tad es došos uz Atēnām un meklēšu darbu, jo Grieķijā esmu ieradies strādāt,» viņš stāsta.
Vienīgā izeja būtu nostiprināt robežu, lai to nevarētu šķērsot, taču Itālijas piemērs liecina, ka šādā gadījumā nelegāļi aizvien biežāk mēģinās nokļūt Grieķijā, šķērsojot jūru, kas draud ar lielām traģēdijām. Tāpēc Grieķija gluži tāpat kā Itālija uzskata, ka ES valstīm būtu jāuzņemas solidāra atbildība par tiem ieceļotājiem, kuriem tomēr izdevies nokļūt kādas dalībvalsts teritorijā. Pretējā gadījumā nelegāļu koncentrācija Grieķijā tikai pieaugs.