Izstrādājot vairākus Rīgas attīstības dokumentus, šogad precizētas Latvijas galvaspilsētas aglomerācijas robežas.
Kopš 2004. gada Rīgas un tās satelītu – aptverošo pilsētu, piepilsētu un ciematu – jeb aglomerācijas teritorija ir pieaugusi par 313 kvadrātkilometriem un palielinājusies par 12 176 iedzīvotājiem. Tam ir gan savi plusi, gan mīnusi.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās plānošanas nodaļas vadītājs Guntars Ruskuls skaidro, ka ilgtermiņa stratēģisko dokumentu gatavošanā ir svarīgi noskaidrot to, kā citas pašvaldības ietekmē procesus galvaspilsētā. «Visas pašvaldības, kas atrodas aglomerācijā, ir ļoti atkarīgas no Rīgas. Tāpēc vajag sadarboties dažādos plānošanas jautājumos. Populāri teikt, ka Rīga ir ūdensgalva un tai nevajag papildu finansējumu no valsts. Bet iegūtie dati norāda, ka Rīga ir kā māte barotāja un kādas nodokļu plūsmas aiziet citu pašvaldību budžetā. Atbalstot Rīgu, attīstās citas pašvaldības,» viņš uzskaita tikai dažus no argumentiem, kāpēc stipra Rīga nozīmē arī spēcīgu valsti.
Izstrādājot pilsētas stratēģiskos dokumentus – Rīgas attīstības programma 2014.–2020. gadam un Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2025. gadam, nevar ignorēt tuvāku un tālāku pašvaldību ietekmi uz Rīgu un notiekošajiem procesiem galvaspilsētā. Cilvēki brauc strādāt uz Rīgu, izmanto infrastruktūru, bet nodokļus maksā tai pašvaldībai, kurā dzīvo. G. Ruskuls norāda, kāpēc ir būtiski noskaidrot reālo cilvēku skaitu, kuri izmanto Rīgas piedāvātās iespējas. Piemēram, ja Rīgā ienāk investori, tad viņi uzzina, ka, pēc statistikas datiem, šeit dzīvo mazāk nekā 700 000 cilvēku. Un investori varētu meklēt pilsētu ar lielāku iedzīvotāju skaitu, jo viņus interesē lielāks tirgus. Tad ir vairāk iespēju paplašināties un piesaistīt darbaspēku. Šogad Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes pētniekiem noteica, ka Rīgā kopā ar tās satelītpašvaldībām jeb aglomerāciju ir viens miljons un 116 tūkstoši cilvēku. «Šī ir lielākā aglomerācija Baltijas valstīs, un arī Ziemeļeiropas mērogam tas ir solīdi. Varam konkurēt ar Helsinkiem, Stokholmu, vienīgi Sanktpēterburga ar četriem miljoniem lec ārā,» stāsta G. Ruskuls.
Viņš piebilst, ka konkurenti Rīgai min uz papēžiem – Tallina un Helsinki veido savu aglomerāciju, kuras pluss ir labā prāmju satiksme starp abām pilsētām, bet Kauņa un Viļņa veido dipoli. Tomēr pagaidām Rīga ir līdere, un šis statuss ir izdevīgs attīstībai.
Rīgas aglomerācijas robežas tika precizētas, pamatojoties uz Rīgā strādājošo iedzīvotāju ienākuma nodokļa īpatsvaru pašvaldību budžetos, iedzīvotāju darba migrācijas apjomiem un iedzīvotāju vispārējās mobilitātes apjoma intensitāti uz Rīgu, sabiedriskā transporta nodrošinājumu, kā arī teritoriju sasniedzamību no Rīgas.
Atbilstoši iegūtajiem datiem, 2012. gadā Rīgas aglomerācijas platība ir 7297,6 kvadrātkilometri un tās teritorijā dzīvo 1 168 453 iedzīvotāji.
Salīdzinot ar 2004. gadu, visbūtiskākais Rīgas aglomerācijas teritorijas paplašinājums ir noticis Salacgrīvas un Ainažu virzienā, kā arī Bauskas virzienā, iekļaujot Bauskas pilsētu un Ceraukstes pagastu, kā arī aglomerācijas teritorija nedaudz pieaugusi Vidzemes virzienā, iekļaujot Līgatnes pilsētu. Vērojama attīstība ziemeļu un dienvidu virzienā teritorijās gar automaģistrāli via Baltica. Pēc Saulkrastu apvedceļa izbūves satiksmes intensitātes un sasniedzamības pieaugums vērojams Salacgrīvas un Ainažu novados.