Mikronodokļa ieviešana Latvijā noteikti veicinājusi uzņēmēju aktivitāti un palīdzējusi pārvarēt finansiālas grūtības un attīstīt biznesu.
Kā mikrouzņēmumu nodokļa maksātāji reģistrēti jau 38 688 uzņēmumi, kas ir 27% no visiem jaunreģistrētajiem nodokļu maksātājiem. Tomēr Saeimas Budžeta un finanšu komisijā nesen izskanēja atziņa, ka mikronodokļa ieviešana Latvijā nav attaisnojusies. Tātad valsts kasē neieplūst tik daudz nodokļu ienākumu kā cerēts un ir saprotama valdības vēlme situāciju mainīt. Jādomā tikai, kā panākt, lai vilks paēdis un kaza dzīva jeb, fokusējoties uz stingrāku prasību un likmes paaugstināšanas ieviešanu, nenodarīt kaitējumu tiem mazajiem uzņēmumiem, kam mikronodoklis ir kritiski nepieciešams darbības nodrošināšanai.
Daudz apspriestā likmes paaugstināšana visticamāk ievērojami nemazinātu mikronodokļa maksātāja statusa izmantošanu nodokļu apiešanai. Pat paaugstinot likmi līdz 15%, tā būs krietni zemāka nekā standarta nodokļu maksājums, kas katru mēnesi jāveic uzņēmējam, un līdz ar to vēl joprojām būs pievilcīga arī tiem, kas pēc darbības rādītājiem neatbilst mikronodokļa maksātāja statusam. Tiesa, valsts kasē ieplūdīs vairāk līdzekļu, nekā no pašreizējiem 9%, bet daļēji zudīs šī nodokļa jēga - atbalstīt mazos, pāris cilvēku uzņēmumus, kas uzsākuši savu biznesu un var to veiksmīgi uzturēt, pateicoties samazināto nodokļu atbalstam. Tiem likmes paaugstināšana būtu liels trieciens.
Iespējams, šo procentpunktu dalīšanai no vieniem svaru kausiem citos, noderīgi būtu citi atbalsta pasākumi un kontroles mehānismi nodokļa samazinātās likmes atbildošai izmantošanai. Piemēram, Saeima nesen pieņēma grozījumus, kas samazina administratīvo slogu daļai mikrouzņēmumu gada pārskatu sagatavošanā, kas ir ļoti atbalstāms solis. Tomēr būtu jādomā arī par ikdienas grāmatvedības kārtošanas prasību atvieglošanu. Pašlaik mikronodokļa uzņēmumiem ir jāpielieto divkāršais grāmatvedības ieraksts, kura veikšanai parasti ir jāalgo grāmatvedis vai grāmatvedības ārpakalpojuma uzņēmums. Ja mikrouzņēmumam ar apgrozījumu līdz 35 000 latu grāmatvedību atļautu kārtot vienkāršajā ierakstā, ko viegli var veikt firmas īpašnieks, arī tas atvieglotu mazo uzņēmumu ikdienas darbu un kaut nedaudz samazinātu izmaksas. Pietiktu ar to, ka mazajiem uzņēmumiem ļautu iesniegt atskaites tikai par ieņēmumiem, nevis izdevumiem, jo nodokļi tiek maksāti par apgrozījuma.
Lai atvieglotu mazo uzņēmumu darbību, diskutējams ir jautājums arī par administratīvo sodu piemērošanas praksi. Ir situācijas, kad par nelielu grāmatvedības pārkāpumu mazam uzņēmumam uzliek 250 vai 500 latu sodu, kas daudziem ir jūtams sitiens zem jostasvietas. Risinājums varētu būt sodu diferencēšana ar minimālo likmi nulle, un tiesības VID inspektoram to piemērot atkarībā no pārkāpuma rakstura.
Savukārt, lai samazinātu nodokļu slogu lielajiem uzņēmumiem, atbalstāma ir sabiedrībā aizsāktā diskusija par iespējām palielināt nodokļu atvieglojumus par apgādībā esošām personām līdz Ls 200 mēnesī pašreizējo Ls 70 vietā, kā arī palielināt neapliekamo minimumu, kas patlaban ir 45 lati mēnesī, līdz 70 latiem. Šāda prakse ļautu atvieglojumus visvairāk izjust strādājošajiem ar nelieliem ienākumiem, kā arī samazinātu darba devēja izmaksas.
Lai palielinātu mikronodokļa efektivitāti, jādomā arī par otru pusi – kā mazināt motivāciju šo nodokli izmantot negodprātīgiem mērķiem. Atbalstāms ir priekšlikums liegt patlaban mikrouzņēmumiem dotās tiesības piedalīties publiskajos iepirkumos, kas kropļo konkurenci.
Lai sasniegtu labu rezultātu, jāiesaistās abām pusēm. Valdība ar mikronodokļa ieviešanu spērusi soli uzņēmēju virzienā un sniegusi atbalstu jauna biznesa uzsākšanai. Ir virkne mazo uzņēmēju, kas visu pastāvēšanas laiku nepalielina biznesa apjomu un paliek mikronodokļa maksātāja līmenī. Bet vēlētos aicināt tos uzņēmējus, kuru darbība vērsta uz biznesa paplašināšanu, sasniedzot noteiktus biznesa rādītājus, pāriet standarta nodokļu režīmā tā vietā, lai meklētu veidus kā saglabāt mikronodokļa maksātāja statusu. Valdībai no savas puses jāturpina domāt par biznesam labvēlīgas vides veidošanu un atbalsta mehānismiem, lai nodokļu maksātāji būtu motivēti savu biznesu veidot Latvijā.