Latvijas krīzes pārvarēšanas modelis nav universāls un ir pa spēkam tikai Latvijai, kuras iedzīvotāji pieraduši un jau iepriekš izdzīvojuši ciešanu, kam seko izaugsme, ciklu.
Tā, analizējot Latvijas krīzes pārvarēšanu, secina izdevums, New York Times.
Latvija četru krīzes gadu laikā no valsts ar teju 20% ekonomikas kritumu ir kļuvusi par valsti ar 5% ekonomikas izaugsmi - straujāko starp 27 ES dalībvalstīm, Turklāt Latviju slavē arī Starptautiskā Valūtas fonds (SVF).
New York Times raksta, ka laikā, kad sabruka Latvijas ekonomika, tā cīnījās ar līdzīgām problēmām, kā tagad cīnās citas grūtībās nonākušās Eiropas valstis, ieskaitot parādu pieaugumu, banku krīzi un valsts konkurētspējas mazināšanos.
Izdevums vēsta, ka kamēr Eiropas valstīs, kurās ir finanšu problēmas, algu un darbavietu samazinājums izsaucis skaļus sabiedrības protestus un nekārtības, Latvijā ziņas par darbinieku atlaišanām un algu cirpšanu sabiedrība uztvērusi ļoti mierīgi, turklāt valdības vadītājs Valdis Dombrovskis, kurš ieviesa taupības pasākumus, savā amatā ievēlēts atkārtoti.
New York Times lēš, ka tas skaidrojams ar jau agrāk piedzīvoto, proti, dažādie pārdzīvotie laiki ir iemācījuši Latvijas iedzīvotājiem par savu neapmierinātību labāk klusēt.Tāpat Latvijā nav spēcīgu kreiso politisko partiju, kas citur Eiropā aktīvāk cīnās pret pozīcijas slavinātajiem taupības pasākumiem.
Labklājības līmenis Latvijā joprojām ir viens no zemkākajiem ES. Vēl zemāks nekā Latvijā tas ir tikai Bulgārijā. Bezdarbs Latvijā samazinājies no vairāk nekā 20% līdz 14,2%, kas ir daudz mazāk nekā Grieķijā un Spānijā, taču arī 14% nezdarba līmenis joprojām ir nopietna problēma.
Ekonomists un Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra izpilddirektors Alfs Vanags, kurš sniedzis komentāru New York Times, par krīzes pārvarēšanas metodēm ir skeptisks, sakot, ka Latvijas modelis neder ikvienam. Viņš pats uzskat, ka Latvijai piemērotāka būtu bijusi lata devalvācija, kas ir iespēja, kāda šobrīd nav ne Grieķijai, ne vienai citai no eirozonas valstīm.
Tikmēr ekonomikas pasniedzējs Stokholmas Ekonomikas skolā Rīgā Mortens Hansens norāda, ka Latvijā piedzīvotos krīzes pārvarēšanas pasākumus varat īstenot tikai tādā valstī, kas uz kādu laiku ir gatava uzņemties ciešanas un kas ir ar dramatisku elastību darba tirgū. «Mācība no tā ko Latvija ir izdarījusi ir tā, ka nav mācības,» tā viņš.