Par spīti ierobežojošajiem noteikumiem, Latgales pierobežas rajonu iedzīvotāji joprojām izmanto iespēju šķērsot Krievijas robežu un iegādāties krietni lētāko degvielu.
Lielā cieņā esot arī citi produkti, it īpaši «standarta paka» – 10 kilogramu cukura, divas pudeles degvīna un 40 cigarešu.
Saeimas 2011. gadā pieņemtie noteikumi, kas atļauj no trešajām valstīm bez nodokļa maksāšanas tikai reizi nedēļā (iepriekš reizi dienā) vienai personai ievest 40 cigarešu, kā arī litru degvīna, ir piebremzējuši plūsmu, kas ik dienu šķērsoja Krievijas robežu, bet ne apturējuši. Lai arī aizbraukt uz kaimiņzemi drīkst tikai četrreiz mēnesī, to joprojām ir izdevīgi darīt lētākās degvielas dēļ. Latvijas degvielas tirgotāji apgalvo, ka lēmums ierobežot «pārceļošanu» bijis pareizs un «devis pozitīvu atbalsi». Kā atzīst Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas padomes priekšsēdētājs Ojārs Karčevskis: tagad tikai jāsper nākamais solis un jāaizliedz arī degvielas vešana tvertnēs (viens smagais pāri robežai varot pārvest 1,5 kubus dīzeļa).
Arī pārtikas preču tirgotāji apliecina, ka pierobežas rajonos apgrozījums pērn pieaudzis. Veikalu tīkla Maxima pārstāvis Ivars Andiņš nosauc pat skaitļus: cigarešu tirdzniecība pērn pieaugusi par 15%, arī alkohola iegāde kāpusi, bet mazliet mazāk. Par pārējiem produktiem pētījumi neesot veikti – iespējams, ka arī tur būtu jūtama atšķirība.
Mazo veikalu īpašnieki Latgalē teic, ka ieguvumu nejūtot, jo daudziem zudis papildu ienākumu avots un tas kā bumerangs atsaucies uz tēriņiem iepērkoties.
Kontrabandistus tas neietekmē
Pierobežas novadu pašvaldību vadītāji novērojuši, ka kustība pāri robežai notiek, par spīti noteikumiem. «Tomēr jāatzīst, ka tā ir mazāka, ko arī rāda rindas pie robežpunktiem. Ja kādreiz pie robežas bija jānīkst 12 stundu, tad tagad to var izdarīt divu trīs stundu laikā,» paskaidro Ludzas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Edgars Mekšs. Arī Baltinavas novada domes priekšsēdētājai Lidijai Siliņai, kad viņa braukusi uz Krieviju, vajadzējis gaidīt vien pusotru stundu. Viņa arī pārliecinājusies, ka braucējiem ļoti rūpīgi pārbaudot pasē iespiesto zīmogu, lai noskaidrotu, kad pēdējo reizi šķērsota robeža. Tomēr gan L. Siliņa un E. Mekšs, gan Kārsavas novada domes vadītāja Ināra Silicka uzskata, ka «biznesa haizivis» šie noteikumi nav izbiedējuši – viņi tikai pārkārtojuši savu darbību, lielākais grieziens bijis tieši «ierindas» ļaudīm, kas iepirka degvielu un citas preces savai iztikai un varbūt, pārdodot kaut ko, ietirgoja nelielu summu savai mājsaimniecībai.
Lielākoties pērk degvielu
I. Silicka zināja teikt, ka tie, kas tomēr turpina braukt uz tuvējām ārzemēm, lielākoties pērk tikai degvielu – pielej pilnu tvertni (sevišķi iecienīts ir VW Passat, kam tvertnē, kaut ko pārmontējot, varot ieliet līdz 110 litriem) un brauc atpakaļ. Viņa arī saprotot cilvēkus, kas tā dara – no Kārsavas sabiedriskais transports kursē slikti, tāpēc vairākums kā pārvietošanās līdzekli izmanto savus braucamos, un tur pirktā degviela, kas ir teju vai uz pusi lētāka nekā Latvijā nopērkamā, ir ievērojams ietaupījums. Daudzi pat neko citu nepērkot, un nereti vietējās veikalnieces gandrīz vai lūdzoties, lai kaut ko paņemot, novērojusi I. Silicka. L. Siliņa gan zinot, ka diezgan populārs esot standarta pakas variants: «Esot veikalā, jāprasa tikai standarts, tad veikalnieces uzreiz sapratīs, ka vajag 10 kilogramus cukura, divas degvīna pudeles un 40 cigarešu. Kāpēc cukuru? Tas skaitās dabiskāks par to, ko varam nopirkt Latvijā. Tas ir arī nedaudz lētāks nekā pie mums un labāk der ievārījumiem un konserviem.» Cenas citiem produktiem gan neesot īpaši draudzīgākas, arī saimniecības preces iegādāties nav izdevīgi, un to rādījuši veiktie aprēķini.
Pieaug pabalstu skaits
L. Siliņa gan nesaprot, kāpēc nevarētu izveidot sistēmu, kas ļautu ierobežotos daudzumos tirgoties ar kaimiņvalsts iedzīvotājiem: «Man vecmamma stāstīja, kā braukusi uz Krieviju tirgot savu izaudzēto – tas devis papildu naudiņu iztikai. Bet ar tagadējo politiku tas viss ir nogriezts. Un kam no tā ir labums?» Pēc aizpērnā gada noteikumu ieviešanas baltinavieši nav ļoti «šūmējušies» – vien pāris aizbraukuši uz Rēzekni izteikt savu protestu. Tomēr daudziem tas bijis liels sitiens – ar darbu pierobežā grūti, daudzi ir mazturīgi, šie braucieni bijis atspaids. «Sekas pašvaldībā uzreiz izjutām – pieaudzis pabalstu pieprasītāju skaits, sociālais budžets nākamgad būs vēl lielāks nekā citus gadus,» nopūšas I. Silicka. «Lauki iztukšojas, un tas ir šausmīgi. Laikam jau labu gribēja ar šādiem ierobežojumiem. Bet ko vietā iedeva? Neko. Nu nedrīkst būt tāds uzstādījums: sak, ejiet uz pilsētām, iedosim jums kompensāciju. Vajadzētu atbalstīt sīksaimniecības, lai ražo, lai cilvēki darbojas, lai paliek uz vietas,» rezumē Baltinavas vidusskolas skolotāja Anita Ločmele.