Diskutējot par grozījumiem Darba likumā, kas paredzētu vienu papildu svētku brīvdienu pēc darbinieka izvēles to svētku svinēšanai, kas oficiāli nav noteikti kā brīvdiena, Saeimas Sociālo lietu komisijas deputāti atzina, ka vispirms rūpīgi jāizvērtē šāda lēmuma iespējamās sekas.
„Šodien komisijā secinājām, ka papildu brīvdienas noteikšana raisa daudz jautājumu un diskusiju, un ar tās ieviešanu nevajadzētu steigties. Ņemot vērā, ka deputātu iesniegtais likumprojekts nav gājis saskaņošanas ceļu valdībā, komisija nolēma pieprasīt rakstiskus atzinumus gan no atbildīgajām ministrijām, gan sociālajiem partneriem. Ir būtiski vērtēt, kādu ietekmi uz valsts tautsaimniecību atstātu šāda papildu brīvdiena. Tāpat nav skaidri vairāki tiesiskie apstākļi. Piemēram, vai tā būtu papildu diena pie esošā atvaļinājuma, kā arī tas, cik taisnīgs šāds regulējums būtu pret reliģiskām konfesijām nepiederošajiem,” uzsver komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Iesniegtie grozījumi Darba likumā paredz noteikt, ka darbiniekam ar darba ņēmēju, slēdzot darba līgumu, jāvienojas par svētku dienas datumu, kuru atzīmēšanai darbinieks var paņemt brīvdienu, informēja viens no likumprojekta iesniedzējiem, komisijas deputāts Gunārs Igaunis (RP). Latvijā pašlaik ir vairāk nekā desmit reliģisko konfesiju. Ņemot vērā Latvijas multikulturālo raksturu, šie likuma grozījumi veicinātu iedzīvotāju savstarpējo sapratni un parādītu toleranci visu reliģisko konfesiju pārstāvjiem, sacīja G.Igaunis.
Komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens pauda bažas, ka šie grozījumi veicinās neticīgo iedzīvotāju diskrimināciju, jo ir vērsti tikai uz reliģiskajiem svētkiem. Savukārt komisijas sekretāre Inta Bišofa norādīja uz problēmu, ka pašreiz strādājošiem vecākiem ir ierobežotas iespējas savas tradīcijas mācīt bērniem. Labklājības ministrijas pārstāve Ineta Vjakse vērsa uzmanību, ka pašreizējā likuma redakcija ticīgos ļaudis nostāda labākā situācijā un nav taisnīga. Tieslietu ministra padomnieks Jānis Tomels sacīja, ka ideja, ka darbinieks var paņemt vienu brīvu dienu, kad vēlas, piemēram, 1.septembrī, nav slikta, tomēr likumprojekts jāizsaka citā redakcijā.
A.Ašeradens vērsa uzmanību, ka Latvijā, salīdzinot ar citām valstīm, jau ir daudz oficiālo brīvdienu, savukārt komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (SC) akcentēja, ka mūsu valstī darbinieki nereti strādā virsstundas, nesaņemot par to atalgojumu, tādēļ papildu brīvdiena to kompensētu. Arī komisijas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) atzina, ka darbinieku tā sauktais „izdegšanas sindroms” ir būtisks, tomēr tas ir atsevišķs sarunu temats, jo saistīts ne tikai ar ekonomiskām sekām, bet arī sabiedrības fizisko un garīgo veselību.