Viens no nākotnes risinājumiem zaļās enerģijas atbalstam ir valsts garantēti kredīti staciju būvniecībai.
To publiskajā diskusijā «Atjaunojamie energoresursi (AER) Latvijā: par ko un pret ko cīnāmies?» sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, piebilstot, ka valsts garantēti kredīti ļautu staciju būvniekiem saņemt banku aizdevumus uz garākiem termiņiem nekā pašlaik.
Ekonomikas ministrija arī secinājusi, ka līdzšinējā AER atbalsta politika Latvijas iedzīvotājiem drīzumā var izmaksāt pārāk dārgi, 2033. gadā sasniedzot jau 7,2 miljardus latu. Pašlaik AER un dabasgāzes koģenerācijas staciju īpašnieki atbalstu paaugstināta tarifa veidā saņem caur tā saukto obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas ir iekļauta visu elektrības patērētāju tarifos. Pašlaik OIK ir 1,23 sant./kWh, bet no nākamgada varētu būt jau 1,94 sant./kWh, lēš EM, gan piebilstot, ka lielāko daļu OIK 2011. gadā veidoja tieši atbalsts gāzes koģenerācijas stacijām.
«Tas ir smieklīgi, ka mani mēģina par gāzes mīli iztaisīt. Nekad neesmu noliedzis, ka lielākā daļa no pašreizējā OIK aiziet dabasgāzes stacijām, bet nākotnē arī AER sadaļa būtiski augs, ja nekas netiks mainīts,» sacīja D. Pavļuts, gan norādot, ka nav viņa spēkos precīzi prognozēt, cik tieši liels būs AER īpatsvara pieaugums, jo neesot iespējams pateikt, kuri no tiem projektiem, kas pašlaik ir saņēmuši atļaujas būvēt AER stacijas un tirgot elektroenerģiju OIK ietvaros, tiešām realizēsies, un cik atļaujas ņēmuši tikai spekulatīvos nolūkos, lai tās tirgotu tālāk. «Runas par atļauju apokalipsi, līdz kurai novedušas iepriekšējās sliktās valdības, rada nevajadzīgu spiedienu uz zaļās enerģijas nozari,» tā Latvijas Biomasas asociācijas valdes loceklis Didzis Palejs, piebilstot, ka pēc viņa domām tuvākajos gados varētu realizēties labi ja padsmit procenti no tā AER staciju skaita pieauguma, ko pašlaik ir prognozējusi EM.
EM piedāvātie nākotnes virzieni zaļās enerģijas atbalstam ir vairāki: vai nu atbalsta līmeņa pārskatīšana, sedzot staciju investīciju izmaksas un nodrošinot to īpašniekiem saprātīgu peļņu. Iespējama arī atbalsta piesaistes principa pārskatīšana, atsaistot to no dabasgāzes cenas, OIK aizstāšana ar maksu par konkrētu uzstādīto jaudu, labprātīga atteikšanās no OIK tiesībām vai OIK izmaksu pārdale starp lietotāju grupām, piemēram, saudzējot uz eksportu orientētos ražotājus. Tomēr diskusijas laikā starp EM, AER nozares pārstāvjiem un ekspertiem vienota pozīcija tā arī neizkristalizējās.