Bezdarbniekam, kurš sācis strādāt, bezdarbnieka statusu vajadzētu saglabāt vēl vismaz četrus līdz sešus mēnešus, nevis divus, kā tas ir patlaban, uzskata izklaides atrakciju kompleksa "Līvu akvaparks" pārvaldītāja SIA "Akvaparks" izpilddirektore Velta Lasmane.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā uzņēmēju un atbildīgo institūciju pārstāvju sarunā par turpmākajiem uzdevumiem nodarbinātības problēmu risināšanā Lasmane ierosināja, ka bezdarbniekam, sākot darbu kādā uzņēmumā, vajadzētu nodrošināt iespēju saglabāt bezdarbnieka statusu četrus līdz sešus mēnešus bez pabalsta saņemšanas iespējas, lai gadījumā, ja uzņēmums nolemj nesadarboties ar bezdarbnieku, viņš var atgriezties bezdarbnieka statusā, ziņo "Nozare.lv".
Lasmane stāstīja, ka viņas vadītā uzņēmuma darbinieku vidējais vecums ir 26,5 gadi un kolektīvs ir pilnībā nokomplektēts, taču, tiklīdz rodas nepieciešamība pēc jauniem cilvēkiem, rodas arī problēmas ar Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) nosūtītajiem potenciālajiem darbiniekiem. Viņa stāstīja, ka reiz NVA uz pārrunām uzņēmumā sūtījusi piecus līdz astoņus cilvēkus, taču ieradies viens cilvēks.
"Jārada sistēma, kurā noteikts, ka cilvēkam, kurš saņem bezdarbnieka pabalstu, būtu pienākums doties uz darba pārrunām, uz kurām NVA viņu ir sūtījusi. NVA pat varētu regulēt bezdarbnieka pabalsta lielumu atkarībā no tā, cik ieinteresēts cilvēks ir atrast jaunu darbu un cik aktīvi viņš to dara," uzskata uzņēmēja.
Tāpat Lasmane atzina, ka, lai veicinātu jauniešu pieņemšanu darbā, būtu jāpiedāvā pazeminātas nodokļu likmes, piemēram, pirmajā darba gadā jaunietim, kas strādā ar zemāku algu, tiktu noteikta arī zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.
Savukārt Madonas novada kokapstrādes uzņēmuma SIA "Turbo AK" direktore Agita Kalniņa stāstīja, ka cilvēkiem laukos ir problēmas ar motivāciju, jo bieži vien vecāki saviem bērniem iemāca, kur iespējams dabūt pabalstus, lai nebūtu jāstrādā.
"Bezdarbnieku motivācija ir saistīta ar izglītības problēmām, proti, lielai daļai bērnu, kas beidz Bērzaunes skolā 9.klasi, trūkst naudas, lai dotos mācīties uz attālākiem reģioniem. Rezultātā viņi paliek vietējā ciematā un neredz izaugsmes iespējas," norādīja Kalniņa.