Astronomiskus monetāros eksperimentus ar zināmu riska devu veic arī Šveices centrālā banka.
Vēsturiski Šveice tradicionāli tiek saistīta ar vienu no tām vietām, kur uz globālās skatuves finanšu ldzekļus glabāt ir visdrošāk. Lai gan šobrīd faktiski visas pasaules varenākās centrālās bankas piekopj riskantas bezprecedenta stratēģijas, kuru mērķis ir reanimēt ekonomiku, iespējams, vienu no vislielākajiem riskiem ir uzņēmusies Šveices centrālā banka. Minētā banka norādījusi, ka visiem spēkiem nepieļaus situāciju, kad Šveices franks kļūst pārlieku spēcīgs. Rezultātā minētā centrālā banka par sadrukātiem frankiem milzīgos apjomos pērk ārvalstu valūtas (pamatā eiro), tādējādi arī audzējot savas rezerves. Šis ir kārtējais eksperiments, kura rezultātu mēs varam tikai minēt, lai gan tas potenciāli var izraisīt strauju franka vērtības kritumu vai pat hiperinflāciju Šveicē. Savukārt tam jau var būt graujoša ietekme uz šīs valsts (un ne tikai) ekonomiku. Pagaidām gan neviena no pasaules varenajām centrālajām bankām hiperinflāciju izraisījusi nav – drīzāk pasaules ekonomikas ietekmīgākajos reģionos vērojama inflācijas samazināšanās.
Pat neskatoties uz augošajiem riskiem, Šveices franks joprojām ir populārs investēšanas objekts. Jāņem vērā, ka tradicionālos ieradumus mainīt ir grūti un neviens jau arī īsti negrib, lai mūsdienu finanšu sistēma piedzīvotu ko kraham līdzīgu (ticība ir spēcīga, pat neskatoties uz nodrukātajiem likviditātes kalniem, kuru galvenais mērķis ir uzlikt ekonomiku uz ilgtspējīgas takas).
Šveices ekonomikas sabalansētība, prestižs un stabilitāte likusi labus pamatus, lai par vienu pasaules no drošā patvēruma valūtām būtu izveidojies Šveices franks. Proti, tad, kad pār pasaules ekonomikas nākotnes izredzēm savelkas biezāki mākoņi, notiek bēgšana no riskantajiem aktīviem pie drošākiem finanšu aktīviem, un ļoti populāra izvēle investoriem ir lūkoties uz nesatricināmi drošās Šveices pusi. Līdz ar to, ka pēdējo gadu laikā pasaules tautsaimniecību vājinājušas dažādas ekonomiskas vētras, ievērojami audzis pieprasījums pēc frankiem. Piemēram, pirms finanšu krīzes 2008. gada beigās eiro cena atradās pie 1,63 franku atzīmes, bet, aizsākoties minētajai krīzei un esot aktuālām tās sekām, Šveices franka vērtība ar eiro 2011. gada augustā tik tikko sasniedza paritāti. Trīs gadu laikā eiro cena frankos bija sarukusi vairāk nekā par 35%. Šķiet, lieki būtu teikt, ka tas bija ievērojams šoks uz eksportu balstītajai Šveices ekonomikai (Šveices eksporta preces kļūst dārgākas un tādējādi mazāk konkurētspējīgas citos reģionos). Turklāt visu sliktāku (no vājāka franka pozīcijām) padarīja eirozonas parādu krīze, kas nozīmēja, ka bēgšana no eiro uz frankiem varētu būt ilgstoša parādība.
Līdz ar gandrīzējo eiro un franka paritāti Šveices centrālās bankas pacietības mērs, šķiet, bija pilns (vairāki Šveices uzņēmumi arī ziņoja par savu ražotņu pārcelšanu uz ārzemēm – pamatā eirozonu). Neilgi pēc tam banka paziņoja, ka darīs visu, lai nepieļautu franka pārlieku stiprināšanos. Pamatā banka norādīja, ka nekādā gadījumā nepieļaus eiro vērtības kritumu zem 1,2 franku atzīmes. Būtībā tas nozīmēja – Šveices banka veiks intervenci valūtu tirgū un par sadrukātiem frankiem pirks eiro un citas valūtas tik daudz, cik tas būs nepieciešams, lai aizstāvētu savas nospraustās pieņemamās franka vērtības pozīcijas. Pagaidām stratēģija strādā – eiro cena jau 16 mēnešus nav paviesojusies zem 1,2 franku atzīmes, Šveices ekonomika mēreni aug, un valstī ir pat neliela deflācija.
Šveices bankas politika uz pārējo pasaules vareno centrālo banku netradicionālo politiku fona izceļas ar to, ka drukāšanas darbi attiecībā pret ekonomikas apjomu ir vislielākie. Centrālās bankas nopirkto aktīvu apjoms (valūtas, obligācijas, zelts un pat akcijas) nupat kā sasniedzis tādu apmēru, kas pielīdzināms Šveices gada IKP (500 miljardi Šveices franku jeb 541 miljarda ASV dolāru apmērā). Jāpiebilst, ka ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) drukāšanas darbi iestādes bilancei salīdzinoši likuši uzblīst aptuveni līdz 20% no IKP. The Wall Street Journal, piemēram, raksta, ka Šveices centrālā banka no konservatīvas ir kļuvusi par banku, kas uzņēmusies vislielāko risku. Lielāku risku rada arī tas, ka Šveices banka pamatā pērk ārvalstu aktīvus (apgrozījumā nav tik daudz Šveices valdības obligāciju vai frankos nominētu aktīvu). FRS, piemēram, gan drukā dolārus, gan pērk dolāru aktīvus. Šveices CB pārstāvji norāda, ka minētās politikas nepiemērošana radītu vēl lielākus riskus.