«Ja es būtu tajā vietā, es, ja tiktu lemts par šādu jautājumu, es noteikti painteresētos par to, kādi tad ir maksimālie iespējamie griesti šim atalgojumam jeb minimālie griesti – par ko mēs runājam šeit, par kādu algu pieaugumu šeit iet runa.»
Tā, atbildot uz jautājumu, vai Ministru prezidents nezināja par gaidāmo kraso algu paaugstināšanu valsts kapitālsabiedrībās, LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, Klāvs Olšteins, sakot, ka neesot valdības loceklim, viņam grūti spriest par tādām detaļām.
Db.lv jau ziņoja, ka iepriekš premjers Valdis Dombrovskis izteicās, ka viņš nav paredzējis, ka algas valsts kapitālsabiedrībās tiks paaugstinātas tik krasi, jo domājis, ka šajā jautājumā tiks ņemti vērā kaut kādi samērības principi.
Ministru prezidents saistībā ar notikušo uzdevis Satiksmes ministrijai un Ekonomikas ministrijai izvērtēt, cik pamatota bijusi to kapitālsabiedrību Latvijas Dzelzceļš un Latvenergo valdes locekļu atalgojuma palielināšana. Tāpat tiek uzskatīts, ka par notikušo vaina būtu jāuzņemas tieši ministriju valsts sekretāriem.
«Mani jau ar druksu samulsināja visa tā epopeja, ka daudzi cilvēki un politiķi saka, ka mēs neko nezinājām. Skaidrs, ka šis jautājums gāja valdībā, un skaidrs, ka, lemjot par šādiem jautājumiem, valdībā bija jāapzinās, ka šīs algu pieaugums sekos. Tā kā es negribētu šeit meklēt vainīgos un teikt, ka valsts sekretāri tagad no darba jāatlaiž,» Olšteins.
Olšteins raidījumā nepauda pārliecinošu atbalstu iespaidīgajām algām valsts kapitālsabiedrībās, kādas tās sākotnēji tika noteiktas, tā vietā sakot, ka arī viņš Saeimas balsojumā bija par likumprojektu, kurš paredz, ka maksimālais atalgojums šajos uzņēmumos varētu būt aptuveni 4,5 tūkst. latu mēnesī.
Skaidrojot notikušo viņš saka: «Drīzāk es teiktu, ka tā ir parlamenta nespēja pieņemt likumu, ko bija paredzēts jau pieņemt iepriekš – sākotnēji līdz ar budžeta paketi, bet pēc tam, kad valdošajā koalīcijā nesanāca balsu, tad šis jautājums tika atlikts un atlikts. Protams, tā rezultātā valdība bija spiesta rīkoties. Šeit to rīkošanos var dažādi vērtēt – vai tā rīcība bija pareiza vai nepareiz,»
Atbildot uz jautājumu, vai atalgojums līdz 8 000 latu mēnesī šobrīd Latvijā būtu samērīgs, Satiksmes ministrijas valsts sekretārs norādīja: «Tas ir, kā to ņem. Ja mēs skatāmies uz Latvijas Dzelzceļu, piemēram, kas ir Satiksmes ministrijas pakļautībā esošs uzņēmums, tad šis atalgojums nāca kā ekvivalents no Igaunijas Dzelzceļa vadītāja atalgojuma, kurš ir līdzvērtīgs, un, kā mēs zinām, Igaunijas Dzelzceļš strādā ar divreiz mazāku apgrozījumu nekā Latvijas Dzelzceļš.»