Gorod.lv jau ziņojis, ka oktobrī Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) filiālēs sākās nodarbināto personu reģistrācija un kuponu izsniegšana dalībai projektā, kura ietvaros bez maksas vai nodrošinot 30% no kupona vērtības varēja papildināt zināšanas ar darba dzīvi saistītās formālās un neformālās izglītības programmās.
Minētais projekts bija ieinteresējis mūsu iedzīvotājus, tomēr trešā daļa jeb 21 cilvēks no 70 neizmantoja iespēju uzsākt apmācības. Lai noskaidrotu, kādu iemeslu dēļ mūsu pilsētnieki varētu nevēlēties paaugstināt savu kvalifikāciju, aprunājāmies ar psiholoģi Jeļenu Podmišaņinu.
Podmišaņinas kundze atzīmēja, ka, izņemot psiholoģiskos faktorus, to ietekmējusi arī sociālekonomiskā situācija. Piemēram, 30% no kupona vērtības dažos gadījumos sastāda 60 latus, kas ir pietiekami liela summa. Turklāt, NVA bieži vien nevar nodrošināt klientu ar viņu interesējošajiem kursiem, jo gadījumā, ja netiek nokomplektēta pilna grupa, kursi nenotiek. Kā arī trešā daļa pilsētnieku varēja neizmantot iespēju uzsākt apmācības informācijas un reklāmas trūkuma dēļ.
„No psiholoģijas viedokļa var secināt, ka pilsētniekiem nav motivācijas apmeklēt šos kursus. Saskaņā ar Maslou vajadzību hierarhiju cilvēks apmierina savas vajadzības pakāpeniski, pirmkārt cilvēks apmierina pamatvajadzības – ēd, guļ, rūpējas par savu drošību utt. Pēc pamatvajadzību apmierināšanas cilvēks izjūt nepieciešamību komunicēt un realizēt sevi”, - pastāstīja J.Podmišaņina.
Pēc Podmišaņinas vārdiem, kursu apmeklējums ir augstāko vajadzību apmierināšana, un, iespējams, ņemot vērā sociālekonomisko situāciju, cilvēkiem trūkst enerģijas, lai apmierinātu ne tikai pamatvajadzības un viņi neizjūt nepieciešamību apmeklēt kursus.
„Lai izvēlētos kādus kursus, tiem jābūt aktuāliem, lai turpmāk cilvēki varētu izmantot iegūto informāciju savā darbā. Runājot par pieaugušo cilvēku motivāciju, jāatzīmē, ka viņu gadījumā darbojas iekšējā motivācija, kura ietver sevī sociālās vajadzības”, - paziņoja psiholoģe.
Minētās vajadzības nepieciešams apmierināt, ja, piemēram, darba devējs uzstāda ultimātu: darbiniekam jāiziet kādi noteikti kvalifikācijas paaugstināšanas kursi vai viņš zaudēs darbu. Komandējums uz ārzemēm varētu motivēt darbinieku pietiekties valodu kursiem.
„Iekšējās motivācijas otrā sastāvdaļa, kura ir būtiska lielākai daļai cilvēku, ir prestižs, tas ir, cik prestiža ir darbinieka izglītība, vai vērts paaugstināt savu kvalifikāciju.
Motivācijas trešā sastāvdaļa sastopama daudz retāk un tā ir saistīta ar cilvēka vēlmi iegūt jaunās zināšanas”.
J.Podmišaņina atzīmēja, ka iekšējā motivācija ir virzītājspēks, kas liek vai neliek cilvēkiem tiekties pēc kvalifikācijas paaugstināšanas, un tā jāņem vērā gan darba devējiem, gan kursu rīkotājiem.