Globālās sasilšanas dēļ mēneša karstuma rekordu skaits pieaudzis pieckārtīgi, teikts pirmdien publicētā vācu un spāņu zinātnieku pētījumā.
Savukārt daļā Eiropas, Āfrikas un Dienvidāzijas tādu mēnešu skaits, kad reģistrēts rekordliels karstums, pieaudzis pat desmitkārtīgi.
Pētījumā secināts, ka ja cilvēka izraisītā sasilšana tiktu izslēgta no vienādojuma, 80% no šādiem mēneša karstuma rekordiem nebūtu konstatēti.
"Pēdējā desmitgade atnesusi bezprecedenta karstuma viļņus, piemēram ASV 2012.gadā, Krievijā 2010.gadā, Austrālijā 2009.gadā un Eiropā 2003.gadā," atzīmēja Potsdamas Klimata ietekmes izpētes institūta zinātnieks Dims Kumu.
Pētnieki atklājuši, ka saglabājoties līdzšinējam globālās sasilšanas tempam, jaunu ikmēneša karstuma viļņu skaits pēc 30 gadiem būs vēl 12 reizes lielāks.
"Tas nenozīmē, ka Eiropā būs 12 reizes vairāk karstu vasaru nekā šodien - patiesībā ir ļaunāk. Lai ieskaitītu par jauniem rekordiem, būs jāpārspēj 2020.gados un 2030.gados uzstādītie karstuma rekordi, kas jau būs karstāki nekā jebkas, ko esam pieredzējuši," atzīmēja Koumou.
Jāpiebilst, pētījums balstīts uz ikmēneša temperatūru mērījumu analīzi 131 gada garumā. Šie dati fiksēti 12 000 punktos visā pasaulē un tiek glabāti ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa pārvaldes (NASA) datubāzē.