Latvijā zeļ nesertificētās sēklas tirgus, pagaidām neredz variantus tā ierobežošanai.
Lai arī nesertificētas sēklas tirdzniecība ar likumu aizliegta, tā tiek uzskatīta par pieņemamu gan no sēklu ražotāju, gan pircēju puses, secināts biedrības Latvijas Sēklaudzētāju asociācija veiktajā nozares pētījumā. 2011. gadā tikai 4 % sējumu tika apsēti ar sertificētu sēklu, kas ir par 26 % mazāk, nekā 2002. gadā.
Nekontrolēta sēklas tirdzniecība ne tikai kropļo sēklkopības sistēmu un sēklu tirgu, bet ir viens no galvenajiem iemesliem dažādu grūti apkarojamu nezāļu invāzijai labību sējumos, kas pēdējos gados skārusi jau visus Latvijas reģionus. Tāpat tas atsaucas uz kultūru ražību. Eksperti norāda – lai veicinātu sertificētas sēklas izmantošanu sējplatībās, vajadzīgs papildus atbalsts vai arī, iespējams, stingrāki sēklu izmantošanas kritēriji.
Kā liecina DB rīcībā esošā informācija, labības sēklaudzēšanas apjomi desmit gadu laikā ir samazinājušies visbūtiskāk – ja 2002. gadā tika sertificētas 62,7 tūkstoši t graudaugu, tad 2011. gadā – tikai 11 tūkstoši t. Šī tendence gan ir pretēja labību sējplatību pieaugumam – ja 2002. gadā tie bija 415 tūkstoši ha, tad 2010. gadā – 541 tūkstotis ha. Tas liecina, ka saimniecībās ir būtiski sarucis sertificētas sēklas izmantošanas īpatsvars. Pēc ekspertu domām, laba lauksaimniecības prakse būtu, ja vismaz 15 – 25 % sējplatību tiktu apsētas ar atjaunotu un kvalitatīvu sēklas materiālu, kas garantētu šķirnes potenciālam atbilstošu sējuma ražību un ražas kvalitāti. Lai arī pēdējos gados pieaudzis no ārzemēm ievesto sēklu apjoms, tomēr arī tas nespēj uzlabot situāciju kopējā sēklu apritē.