Privātajiem pasta komersantiem grib atņemt ceturto daļu no viņu apgrozījuma, turklāt pašreizējā likumprojekta redakcija pieļaujot konkurenci kropļojošus tarifus.
«Tāpat kā jebkurā citā, arī pasta tirgū ir jābūt godīgai konkurencei. Šobrīd Latvijā turpinās pasta pakalpojumu liberalizācija, kurā būtiska loma būs politiķu lēmumiem, piemēram, attiecībā par universālā pasta pakalpojumu, prasībām to sniedzējiem. Tā būs diskusija, kurā būs jāatrod ceļš vienlaikus brīvai konkurencei, lai kādi attāli reģioni nepaliek bez pasta pakalpojumiem,» vērtē LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Pašlaik Saeimā tiek skatīti grozījumi Pasta likumā un priekšlikumi 3. galīgajam lasījumam jāiesniedz līdz 31. decembrim. «Pašreizējā Pasta likuma redakcija, kas tiek skatīta Saeimā, ir neapmierinoša pasta tirgus dalībniekiem, jo paredz situāciju, ka universālā pasta pakalpojuma (UPP) sniedzējs (līdz 2014. gadam VAS Latvijas pasts – red.) līgumus ar juridiskām personām var slēgt par jebkādu cenu – tā saucamo īpašo tarifu, nesaskaņojot to ar regulatoru. Tas nozīmē, ka UPP sniedzējs varēs apzināti dempingot ar cenu, jo UPP zaudējumi jebkurā gadījumā būs jāsedz visiem pasta komersantiem, kas pasliktina citu tirgus dalībnieku situāciju pret UPP sniedzēju,» uzskata Abonēšanas centra Diena valdes priekšsēdētājs Valters Streļuks, rosinot UPP sniedzējam noteikt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) strikti kontrolētus tarifus.
«Tik izplūduši noteikumi ir izteikta viena tirgus dalībnieka VAS Latvijas pasts interešu lobēšana,» uzskata arī Post Serviss vadītāja Nadežda Razumova, kas jau iepriekš sacījusi, ka vērsīsies tiesā, ja spēkā stāsies iepriekš anonsētais Satiksmes ministrijas gatavotais MK noteikumu projekts, kas paredz, ka visiem pasta komersantiem, kas sniedz universālam pasta pakalpojumam pielīdzināmus pakalpojumus, UPP sniedzēja zaudējumu kompensēšanai speciālā fondā būs jāiemaksā 26,6% no sava neto apgrozījuma.