Divas desmitgades pēc tam, kad Latvija atguva neatkarību, un salīdzinoši neilgi pēc iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) 2004. gadā, valstī atkal pieaug Krievijas ietekme. Nelielā Baltijas valsts kļuvusi par Krievijas interešu spēļu laukumu, kur savijas biznesa, politikas un kriminālās intereses, raksta The Guardian.
Britu laikraksts pievērsies Krievijas ietekmes pētīšanai Latvijā. Avīze norāda, ka šāds Krieviju interešu sajaukums vislabāk novērojams ir Jūrmalā, mūzikas konkursa Jaunais Vilnis laikā. Pasākumu apmeklē Krievijas «superbagātnieki», lai socializētos un izklaidētos. Tiek jokots, ka pasākuma viesu kopējā bagātība pārsniedz Latvijas budžetu.
Jaunā Viļna viesi ir labi zināmas personas Krievijā – oligarhi, Krievijas Valsts domes deputāti, kā arī spiegi. Pirms dieviem gadiem pasākumu apmeklēja Romāns Abramovičs, Jaunajā Vilnī viesojies ir Ukrainas bagātākais cilvēks Rinats Akhmetovs, Krievijas miljardieris Mihails Fridmans un Krievijas Federālā drošības dienesta vadītājs Vladimirs Proņičevs.
Laikraksts sarunājies ar žurnālistu Leonīdu Jākabsonu, kurš sacījis, ka Jaunais Vilnis īsti nav mūzikas festivāls, bet gan vieta, kur tiekas Krievijas noziedzīgā pasaule ar savas valsts valdības pārstāvjiem, lai pārrunātu kopīgas problēmas. L. Jākabsons arī uzskata, ka Kremļa mērķis Latvijā ir lēnām atgriezt valsti Krievijas ietekmes sfērā.
Tāpat esot pierādījumi arī tam, ka Latvija kļūst par šaubīgas izcelsmes Krievijas naudas paradīzi. Aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisija (EK) savā ziņojumā slavēja Latvijas ekonomisko atveseļošanos, tomēr arī brīdināja, ka varas iestādes nav darījušas pietiekami, lai izvairītos no tā, ka Latvijas banku sistēmu izmanto «ekonomiski un finansiāli sarežģītai naudas atmazgāšanai un, lai izvairītos no nodokļu nomaksas».
Britu laikraksts norāda, ka pēdējos gados bagātie krievi pametuši Kipru, kas gatavojas saņemt ES aizdevumu, un pārcēluši savas kompānijas uz Latviju. Gandrīz pusi no Latvijā investētās naudas – aptuveni desmit miljardus ASV dolāru – valstī ieguldījuši nerezidenti. Lielākā daļa no viņiem dzīvo Krievijā, kā arī citās bijušās PSRS republikās – Ukrainā, Kazahstānā un Turkmenistānā.
«Izskatās, ka Latvija ir pirmais posms, caur kuru naudas atmazgātāji naudu dabū Eiropas Savienībā. Tiklīdz jūs naudu dabūjat pāri ES robežām, savienības iekšienē starp bankām ir ciešas attiecības, un naudu iespējams pārvietot viegli,» laikrakstam skaidrojis organizācijas Global Witness analītiķis Toms Mains (Tom Mayne).
Latvijas finanšu regulatori laikrakstam uzsvēruši, ka valstī ir ieviesti stingri pasākumi, lai izvairītos no naudas atmazgāšanas un aizdomīgām transakcijām. Finanšu kapitāla un tirgus komisija britu laikrakstam aizrādījusi, ka ar Krieviju sadarbojas arī daudzas citas ES valstis.
Latvijā savu darbību aktivizējuši arī Krievijas slepeno dienestu darbinieki. Bijušais KGB aģents Boriss Karpičkovs, kurš patlaban dzīvo Lielbritānijā, laikrakstam stāstījis, ka Latvijas ģeopolitiskā pozīcija ir ideāla Krievijas spiegu darbībām. Viņš norādīja, ka Latvija ir trīs Baltijas valstu centrā un Krievijas slepenie dienesti to izmanto kā tramplīnu, lai iefiltrētos ES un ASV. Tāpat Kremlis savu ietekmi pastiprina mediju vidē – Latvijā plaši lasa un skatās kaimiņvalsts medijus, bet skolās izplatītas Krievijā izdotas grāmatas, norāda The Guardian.
Krievijas ietekmes pastiprināšanos Latvijā sarunā ar laikrakstu atzinis arī miljonārs Valērijs Belokoņs. «Diemžēl tā ir taisnība. Mani biedē šis viss Krievijas kapitāls. Naudai pieder vara. Es neesmu pret tūrismu vai uzņēmējdarbību, tomēr mazu valsti apdraud tas, ka esam kļuvuši atkarīgi no Krievijas,» sacījis V. Belokoņs.