Pasaules ekonomikas forumā Davosā šogad uzmanība pievērsta arī Latvijas pieredzei ekonomiskās krīzes pārvarēšanā un konkurētspējas atjaunošanā.
Diskusijās eksperti lielāko uzmanību veltīja Eiropas konkurētspējas stiprināšanai, pievēršot uzmanību arī Latvijas sasniegumiem tās nodrošināšanā, kas panākta ieviešot fiskālo disciplīnu un īstenojot reformas, informēja Valsts kanceleja. Fiskālās disciplīnas nostiprināšanu ES, kā būtisku nosacījumu stabilitātes atgūšanai, forumā uzsvēra arī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis.
Stabilitāte Eiropā bijusi būtiskākā paneļdiskusijas Eiropas konteksts tēma. Tās dalībnieki apsprieduši, kāds varētu būt Eiropas nākotnes modelis un diskutēja par pārmaiņām, kas skar Eiropas reģionu. Eksperti bijuši vienisprātis, ka Latvijas pieredze ir unikāls piemērs citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kā būtu jārīkojas stabilitātes atgūšanai pēc finanšu krīzes, un ka ES jāturas pie pieņemtajiem lēmumiem fiskālās disciplīnas nodrošināšanā, norāda Valsts kanceleja.
Davosas foruma diskusijās dominē viedoklis, ka finanšu krīze ir atkāpusies – vairs netiek spekulēts ar eirozonas stabilitāti, tāpēc šogad galvenā uzmanība jāvelta Eiropas vidējā un ilgtermiņa konkurētspējas palielināšanas jautājumiem. Eiropai arī jāpievērš lielāka uzmanība iekšējā tirgus stiprināšanai, digitālā tirgus potenciāla izmantošanai, nodarbinātības formām, infrastruktūras attīstīšanai un inovāciju pārnesei uz zināšanām, kur Eiropai, salīdzinot ar citiem globālajiem spēlētājiem, nav spēcīgas pozīcijas. V. Dombrovskis forumā klātesošajiem Latviju pozicionējis kā investīcijām pievilcīgu valsti, savukārt pasaules biznesa līderi izteikuši pozitīvas atsauksmes par valsts vēlmi pievienoties eirozonai.
Davosā V. Dombrovskis ticies arī ar Eiroparlamenta prezidentu Martinu Šulcu (Martin Schulz), ar kuru pārrunājis Latvijas plānus pievienoties eirozonai, kā arī Latvijas prioritātes ES budžetā 2014. – 2020. gadam. Premjers akcentējis, ka Latvijas intereses ir nodrošināt pietiekamu finansējumu kohēzijas projektiem, kas veicinās straujāku valsts tuvošanos attīstītāko ES reģionu līmenim, kā arī panākt taisnīgu lauksaimniecības tiešmaksājumu sadali.
Savukārt, tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju (Angel Gurria), premjers pauda, ka iestāšanās OECD ir viena no Latvijas būtiskākajām prioritātēm. Premjers apliecināja, ka Latvija atbilst OECD paplašināšanās kritērijiem un ir gatava sākt iestāšanos procesu. A. Gurija atzina, ka lēmums par pievienošanos OECD ir politisks visu dalībvalstu vienbalsīgs lēmums, tāpēc aicināja Latviju aktīvi skaidrot savas priekšrocības, tiekoties ar dalībvalstu pārstāvjiem.