Zaļās enerģijas dārdzība liek galvu lauzīt gan uzņēmējiem Latvijā, gan uzņēmējiem Vācijā.
Arvien aktuālāki daudzos pasaules reģionos kļūst ar zaļās enerģijas izmaksām saistītie jautājumi.
Latvijā veselu vētru sacēlis Liepājas metalurgs, kas nolēmis uz laiku pārtraukt maksāt a/s Latvenergo obligātā iepirkuma komponenti (OIK), kas darbojas kā atbalsta mehānisms elektrības ražotājiem. Turklāt tiek ziņots, ka no šā gada 1. aprīļa obligātā iepirkuma komponentes (OIK) pieaugs par 54%, jo divkārt pieaudzis iepirktās elektroenerģijas apjoms no ražotājiem, kas izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), un par 32% pieaugusi gāzes cena lielajām koģenerācijas stacijām, informē a/s Latvenergo. Līdz ar to OIK no šā gada 1. aprīļa elektrības patērētāju rēķinos pieaugs no līdzšinējiem 1,23 sant./kWh līdz 1,89 sant./kWh.
Eksperti norāda, ka OIK elektrības tarifos un tās pieaugums kļuvis par lielu draudu Latvijas ekonomikas izaugsmei un līdz ar to arī valsts ilgtspējai. Taču eļļu ugunij visas zaļās enerģijas trača sakarā pielējis Eiropas Komisijas (EK) šīs nedēļas lēmums vērsties pret valstīm, kuras neievēro ES likumus.
Divi EK lēmumi attiecas arī uz Latviju. Viens no tiem saistīts ar to, ka Latvija nav informējusi, kā tā ir iestrādājusi Atjaunojamo energoresursu direktīvu likumos noteiktajā laikā. Savukārt otrs – Latvijai vēlreiz tiek pieprasīts uzlabot gaisa kvalitāti, pirms EK vēršas tiesā. DB jau rakstīja, ka 2011. gada beigās sešas Latvijas atjaunojamo energoresursu AER asociācijas un biedrības ar sūdzību par konstatētiem pārkāpumiem zaļās enerģētikas politikas īstenošanā Latvijā vērsās Eiropas Komisijā.
Sūdzība bija apjomīga, un viena no galvenajām domām tajā ir tāda, ka, turpinot tādu politiku kā līdz šim, Latvijai neizdosies sasniegt Eiropai solītos mērķus – vismaz 40% AER īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un 54,57% AER elektrības īpatsvaru galapatēriņā. Nav izslēgts, ka tieši šī sūdzība arī piesaistīja EK uzmanību par iespējamiem Latvijas pārkāpumiem AER jomā.
Izlietu ūdeni nesasmelsi. Zaļā enerģija ir nepieciešama. Tikai mūsu valdības vīri jau no laika gala spēj samaitāt un sagraut arī labas idejas un nodomus. Un tā nav domāta peļņas gūšanai valsts vai privāto kapitālistu vajadzībām, bet taisni mazo uzņēmēju, privāto saimniecību īpašniekiem. Tad tā nesadārdzinās elektrības cenas, netraucēs un neizkropļos konkurenci ražotājiem. Kamēr visu diktēs pelēkie kardināli, aizstāvot savas šaurās intereses un ignorējot valsts intereses, enerģētika Latvijā draud apstādināt visu ražošanu. Šo programmu tēviem sen bija laiks atrasties aiz restēm. Valsts atbalsts drīkst izpausties tikai vienreizējā injekcijā MAZO zaļās enerģijas ražošanas objektu būvniecības procesā, jāveido dažādi standarta projekti dažādu jaudu un veidu zaļās enerģijas ieguvei, kas neprasa lielus projektēšanas izdevumus, tikai piesaistes konkrētai saimniecībai un vietai. Mazās iekārtas saražos vairāk enerģijas, ne lielie mega projekti ar savu graujošo iepirktās enerģijas cenu politiku. Tad jau beigās zaļās enerģijas būs pārpārēm, bet patērētāji nobankrotēs. Laiks pamosties šai jautājumā valsts un tiesībsargājošajām institūcijām.