Irāna pirmdien piedraudēja Izraēlai, ka tā nožēlos savu pagājušās nedēļas gaisa triecienu pa objektu Sīrijā, nepaskaidrojot, vai tiek plānota militāra atbilde incidentam, vēsta aģentūra "Reuters" .
"Viņi nožēlos savu neseno agresiju," paziņoja Irānas Valsts augstākās drošības padomes sekretārs Saīds Džalili. Politiķis saistīja trešdienas uzlidojumu Džamrajas militārās pētniecības centram uz ziemeļaustrumiem pie Damaskas ar agrāk notikušiem konfliktiem, ieskaitot 34 dienas ilgušo Izraēlas karu ar Libānas grupējumu "Hezbollah" 2006. gadā, norādot, ka par to visu Izraēla nožēlos.
Irāna kā Nepievienošanās kustības (NAM) pašreizējā vadītāja, atbildot uz uzbrukumu, varētu uz "starptautiskās skatuves" strādāt Sīrijas vārdā, teica Džalili.
Pagājušajā nedēļā izskanēja ziņas par Izraēlas aviācijas uzlidojumu objektiem Sīrijā. Damaska paziņoja, ka ir veikts uzlidojums militārās pētniecības centram Džamrajā. Savukārt Libānas drošības spēku pārstāvji, Rietumvalstu diplomāti un Sīrijas nemiernieki ziņoja, ka uzlidojums bijis vērst pret Libānas virzienā braucošu autokolonnu ar ieročiem.Izraēlas aizsardzības ministrs Ehuds Baraks svētdien paziņoja, ka uzbrukums Sīrijā parādīja, ka Izraēla ir nopietni noskaņota nepieļaut smago ieroču nonākšanu Libānas "Hezbollah" kaujinieku rokās, pirmo reizi netieši atzīstot Izraēlas atbildību par triecienu.
Svētdien Sīrijas prezidents Bašars al Aasds apsūdzēja Izraēlu mēģinājumā destabilizēt situāciju valstī. Uzlidojums "atmaskoja, kādu lomu patiesībā spēlē Izraēla kopā ar ārvalstu naidīgajiem spēkiem un viņu aģentiem uz Sīrijas zemes, lai destabilizētu un vājinātu Sīriju", Asads teicis tikšanās Damaskā laikā ar Irānas valsts drošības padomes sekretāru Džalili.
Jau vēstīts, ka trešdien izskanēja ziņas par Izraēlas uzlidojumiem Sīrijas un Libāna pierobežā. Damaska apgalvo, ka Izraēla devusi triecienu Sīrijas militārās pētniecības centram Džamrajā, kamēr ASV un citu Rietumvalstu amatpersonas norādīja, ka Izraēlas lidmašīnas iznīcināja Libānas grupējumam "Hezbollah" vestu zeme - gaiss tipa raķešu kravu. ASV ziņu aģentūra citēja ASV amatpersonas teikto, ka šie ieroči bija Krievijā ražotas zenītraķetes SA-17. Dažas nemiernieku grupas paziņoja, ka ir uzbrukušas Džamrajas centram. Pati Izraēla notikušo nekomentēja.
Vēl pirms trešdienas trieciena, Izraēla bija publiski brīdinājusi par draudiem, ka sarežģītu tehnoloģiju prettanku un pretgaisa raķetes no Sīrijas var nonākt Libānas šiītu grupējuma "Hezbollah" rokās. Tāpat Izraēla draudēja, ka uzbruks objektiem Sīrijā, ja tās ķīmiskie ieroči nonāks islāmistu rokās.
Irāna, kas ir Izraēlas ienaidniece un Damaskas sabiedrotā, janvārī paziņoja, ka uzbrukumus Sīrijai uzskatīs kā uzbrukumus sev. Savukārt Izraēla un Sīrija kopš 20. gadsimta septiņdesmitajiem gadiem formāli ir karas stāvokļi.
Sīrijas konflikts turpinās kopš 2011. gada marta. Tautas sacelšanās pret valdošos iekārtu pāraugusi bruņotā nemiernieku un prezidenta Bašara al Asada režīma cīņā. Saskaņā ar ANO aplēsēm, konfliktā bojā gājuši ir vairāk nekā 60 000 cilvēku.
Kopš sacelšanās sākuma ANO Drošības padome ir mēģinājusi atrast veidus, kā atrisināt konfliktu. Tomēr pieņemt stingras sankcijas pret Asada režīmu Drošības padomei tā arī nav izdevies, jo jau trīs reizes ANO rezolūcijas Sīrijas jautājumos bloķēja Krievija un Ķīna. Pēc sava piedāvātā miera plāna izgāšanās, kurš paredzēja vardarbības pārtraukšanu un sarunu sākšanu starp opozīciju un valdību, savu amatu pameta ANO un Arābu līgas īpašais sūtnis Sīrijas jautājumos Kofi Annans.