Latvijas bankas nākotnē varētu pārņemt citu valstu banku praksi un nerezidentiem par noguldījumiem nevis izmaksāt procentus, bet likt vēl piemaksāt.
Nerezidentu noguldījumi turpina strauji pieaugt – pērnā gada laikā nerezidenti Latvijā strādājošajās kredītiestādēs noguldīja 876 miljonus latu, tādējādi patlaban gandrīz puse no visiem depozītiem ir ārvalstnieku līdzekļi. Gada beigās kopējais nerezidentu noguldījumu apjoms sasniedza 6,1 miljardu latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.
Lai arī tika prognozēts, ka nerezidentu uzkrātās naudas īpatsvars gada beigās varētu sasniegt vai pat pārsniegt pusi no kopējā depozītu apjoma, gada beigās to pieauguma temps mazliet mitējās, turklāt straujāk sāka pieaugt vietējo iedzīvotāju un uzņēmumu noguldījumi (pērn to apjoms palielinājās par 530 miljoniem latu), tādējādi nerezidentu noguldījumi gada beigās veidoja 48,9% no kopējā depozītu apjoma.
Tiesa gan, lielākā daļa jeb aptuveni 80% no šīs naudas tiek vienkārši turēta norēķinu kontos kā pieprasījuma noguldījumi. Tas gan nav nekāds brīnums, jo patlaban depozītu likmes ir tik zemas, ka dažās bankās pat tuvojas nullei, turklāt šādi jebkurā brīdī naudai iespējams piekļūt. Nākotnē situācija gan varētu mainīties, jo bankas patlaban apsver iespēju piemērot nerezidentu depozītiem negatīvu ienesīgumu, respektīvi, likt maksāt par naudas uzglabāšanu kontos, norāda FKTK vadītājs Kristaps Zakulis. Viņš skaidro, ka pasaulē jau šādi dara lielākās un drošākās bankas, kuru reitingi ir augsti, un ņemot vērā, ka Latvija ir droša vieta noguldījumiem un pieprasījums pēc tiem ir, šis varētu būt viens no veidiem, kā bankām palielināt komisijas ieņēmumus.
Arī aptaujātie banku pārstāvji atzīst, ka pagaidām nerezidentiem netiek prasīta maksa par noguldījumiem, tomēr šāda prakse varētu tikt ieviesta. Jau patlaban nerezidentiem banku pakalpojumi ir dārgāki nekā vietējiem klientiem.