Vairākums aptaujāto Saeimas politiķu vēlētos eksaminēt labklājības, veselības un izglītības ministrus, kuru līdzšinējais veikums parlamentāriešiem nešķiet pārliecinošs.
Pēc neveiksmīgā mēģinājuma panākt, lai nozares ministri individuāli atskaitās par paveikto, Nacionālajai apvienībai (NA) nācies piekrist bezzobainam kompromisam, ka ministru veikums tiks analizēts valdības vadītāja gadskārtējā ziņojumā.
Uz Saeimu nāks visi
Kā Neatkarīgajai atzina Ministru prezidenta Valda Dombrovska pārstāvis Mārtiņš Panke, visi ministri jau iesnieguši atskaites par gada laikā paveikto un 19. februārī šis dokuments tiks skatīts valdības sēdē. Ministriem bijis jānorāda, kas no valdības deklarācijā solītā jau izdarīts, kā arī kādas papildu iniciatīvas izdevies realizēt. Līdz 1. martam V. Dombrovskis šo ziņojumu iesniegs Saeimai, kas lems, kurā dienā aicināt premjeru uz parlamenta debatēm. Tradicionāli parlamenta tribīnē ar ziņojumu par gada laikā paveikto kāpj premjers, bet nozares ministri piedalās debatēs un atbild uz deputātu jautājumiem.
Interesē sociālais bloks
Saeimas neatkarīgo deputātu grupas vadītājs Klāvs Olšteins atzīst: svarīgi analizēt visu valdības ministru darbu, taču īpaša uzmanība jāpievērš tām nozarēm, kuras izpelnījušās asu kritiku publiskajā telpā. «Dažādas aptaujas un komentāri sociālajos tīklos sniedz visprecīzāko nojausmu par ministru darbības novērtējumu sabiedrībā,» saka K. Olšteins.
Arī NA līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo norāda: viņu visvairāk interesētu uzklausīt tos ministrus, kuru darbs izraisa vislielākās pretrunas. «Šobrīd tā ir labklājības un izglītības nozare,» akcentē politiķis.
Līdzīgu viedokli pauž Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, kuraprāt, vislielākās bažas raisa izglītības ministra Roberta Ķīļa (RP) veikums. «Viņam ir bijis visvairāk lozungu un solījumu, taču joprojām nav skaidrs, kas no tā visa ir realizēts praksē,» Neatkarīgajai komentē parlamentārietis. Tikmēr Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sniedz vēl skarbāku novērtējumu. «Ir ministri, kuros es pat negribu klausīties. Diemžēl viena no tām ir Vienotības pārstāve, labklājības ministre Ilze Viņķele, kura gada laikā nav spējusi izdarīt pilnīgi neko, lai uzlabotu Latvijas iedzīvotāju dzīvi. Tāpat negribu kavēt laiku ar Robertu Ķīli un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (RP), jo viņi nav gatavi uzklausīt veselīgu kritiku.» Tikmēr produktīvu dialogu A. Brigmanis sagaida no iekšlietu ministra Riharda Kozlovska: «Šis ministrs strādā bez ārišķībām un skaļām revolūcijām, taču ir ļoti mērķtiecīgs.»
Arī kreisā flanga politiķus visvairāk interesē ar sociālajām problēmām saistīto ministru veikums. Saskaņas centra pārstāvji Andrejs Elksniņš un Andrejs Klementjevs sarunā ar Neatkarīgo akcentē – viens no vājākajiem valdības posmiem esot I. Vinķele. «Neraugoties uz to, ka iekasētie nodokļi pieaug, labklājības nozares vadītāja nav mācējusi iestāties par Latvijas iedzīvotāju interesēm. Netiek palielināti pabalsti, netiek indeksētas pensijas. Arī demogrāfijas problēmu risināšanai nauda tika atrasta tikai tāpēc, ka daļa koalīcijas izvirzīja ultimātu. Nauda demogrāfijai tika izsista, bet pati Ilze Vinķele nedarīja neko, lai rūpētos par viņai uzticēto sfēru,» teic A. Klementjevs.
Gan viņš, gan A. Brigmanis ar interesi uzklausītu arī veselības ministres Ingrīdas Circenes (Vienotība) atskaiti. Tiesa, parlamentāriešu vērtējums par viņas veikumu atšķiras. A. Brigmanis atzīst, ka negrasās asi kritizēt I. Circeni, jo veselības nozare vienmēr bijusi vissmagākā atbildības joma, kurai nepārtraukti nākas cīnīties ar naudas trūkumu. Savukārt A. Klementjevs ir pārliecināts, ka I. Circene kā ministre ir vāja, jo, ieņemot šo amatu atkārtoti, joprojām nemāk iestāties par savas nozares vajadzībām.
Jāpiebilst, ka politiķu vērtējums sakrīt arī ar sabiedrības kopējo nostāju. Socioloģiskās aptaujas uzrāda, ka gan I. Circene, gan I. Viņķele jau ilgstoši ir ministres ar viszemāko reitingu.
Debates būšot formālas
Vairākums Saeimas deputātu ir skeptiski noskaņoti par to, kādus rezultātus atklās premjera gadskārtējais ziņojums. «Domāju, ka debates būs formālas. Kas mainīsies, ja Saeima kritizēs kāda ministra darbu? Vai viņu tādēļ atstādinās?» skepsi neslēpj A. Brigmanis. Savukārt A. Klementjevs norāda: «Visticamāk, debates noritēs priekšvēlēšanu garā. Katrs ministrs centīsies spodrināt savas pogas un noklusēs sāpīgākās problēmas. Vairākums ministru nav gatavi uzklausīt kritiku un izdarīt attiecīgus secinājumus.