Saeimas Demogrāfijas apakškomisija otrdien atbalstīja ieceri likumā noteikt valsts pienākumu aizsargāt vēl nedzimušas dzīvības no prettiesiskas rīcības, taču deputāti uzsver, ka tas neliegs sievietēm izvēles tiesības un iespēju mākslīgi pārtraukt grūtniecību, informēja Saeimas Preses dienests.
Deputātu atbalstītie grozījumi Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā paredz noteikt tiesisko aizsardzību nedzimušai dzīvībai no ieņemšanas brīža un nodrošināt embrija un augļa attīstības aizsardzību.
Komisijas vadītājs Imants Parādnieks (NA) uzsver, ka tie grozījumi paredz saglabāt pašreizējo regulējumu sieviešu izvēles tiesībās uz mākslīgu grūtniecības pārtraukšanu.
"Apakškomisijā jau vienojāmies par konkrētiem valsts atbalsta pasākumiem, lai nodrošinātu sievietēm iespēju izdarīt pārdomātu un brīvu izvēli neplānotas grūtniecības gadījumos," uzsver Parādnieks. Nepieciešamas īpaši sagatavotu speciālistu konsultācijas sievietēm, kuras plāno veikt grūtniecības mākslīgu pārtraukšanu, psihologu, sociālo darbinieku, juristu, ginekologa-ģimenes ārsta konsultācijas ar pietiekošu laiku, lai sniegtu pilnīgu informāciju sievietei un arī topošā bērna tēvam, skolās kā obligātu būtu jāievieš ģimenes-veselības mācība, kā arī jānodrošina cienīgs finansiāls atbalsts jaunajām māmiņām, savukārt bērniem jānodrošina iespēja apmeklēt bērnu dārzus.
"Tomēr valsts uzdevums ir darīt visu, lai izšķirošā brīdī sievietes lēmums būtu ― bērns," uzsver Parādnieks.
Likumprojekta autori ― Latvijas Universitātes Krimināltiesisko zinātņu katedras vadītāja, profesore Valentija Liholaja un zvērināta advokāte Petra Janule ― uzsver, ka dzīvības aizsardzība kopš ieņemšanas brīža pasargās arī no tādiem prettiesiskiem apdraudējumiem kā necienīga izturēšanās pret embrijiem un neatļautiem eksperimentiem ar vēl nedzimušu bērnu, skaidro Saeimas Preses dienests.
Savukārt, lai sniegtu sievietēm pietiekamu laiku iegūt informāciju par abortam alternatīvām iespējām, likuma grozījumi paredz pagarināt pārdomu laiku pirms plānotā aborta par divām diennaktīm ― no 72 stundām uz 120 stundām. Parādnieks skaidro, ka šie grozījumi nepieciešami, lai intensīvajā darba ritmā sievietes varētu apmeklēt konsultantu ― iespējams, vairākas reizes vai pat dažādus speciālistus, tādejādi nodrošinot iespēju sievietei izzināt visu vēlamo un darīt to kopā ar topošā bērna tēvu. Pārdomu laika pagarināšanas nepieciešamībai ir vēl citi apsvērumi, piemēram, garākā laika periodā iespējamas nesasteigtas pārrunas ar ģimeni un tuviem cilvēkiem, kas var pozitīvi ietekmēt sievietes lēmumu.
Jau ziņots, ka vairākas organizācijas un eksperti pērn rudenī nolēma pamest Parādnieka vadīto darba grupu "Par valsts atbalsta programmu krīzes grūtniecības gadījumos, aizsargājot nedzimuša bērna tiesības uz dzīvību", jo iebilst pret grupas vadītāja darba metodēm.
Organizācijas uzsvēra, ka daļa no iesniegtajiem priekšlikumiem neesot zinātniski pamatoti, turklāt daļa ir absurdi, piemēram, piedāvāta audžuģimene pieaugušai sievietei vai "izstrādāt priekšlikumus, kā praktiski izslēgt medicīnisko abortu fiktīvu uzrādījumu", uzskata eksperti.
Jau ziņots, ka Saeimā pagājušā gada vasarā izveidoja darba grupa abortu skaita samazināšanai, kuras vadītājs ir Saeimas Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Parādnieks.
Darba grupā iesaistījās daudz nevalstisko organizāciju pārstāvju, bet tajā darbojas tikai divi Saeimas deputāti - Parādnieks un Inga Bite (RP). Lai samazinātu abortu skaitu Latvijā, Parādnieks nāca klajā ar priekšlikumu Bērnu tiesību aizsardzības likumā noteikt, ka katram bērnam no "ieņemšanas brīža" ir tiesības uz dzīvību un attīstību. Tomēr šī ideja neguva vienprātīgu atbalstu, un pēc diezgan karstām debatēm apakškomisija nolēma veidot darba grupu.
2011. gadā Latvijā uzskaitīti 7089 mākslīgie aborti, bet vēl vairāki tūkstoši ir bijuši spontānie aborti. To skaits gan ilgākā laika periodā ir būtiski samazinājies - 1991.gadā Latvijā bijuši 38,8 tūkstoši mākslīgo abortu. Tomēr vienlaikus amatpersonas atzinušas, ka abortu prevencijas jautājums joprojām ir aktuāls.