Paraksta līgumu par Karostas kanāla attīrīšanu

Projekts tiek īstenots ar ES Kohēzijas fonda atbalstu un tā kopējā summa ir 12 099 900,68 latu (ar PVN). ES Kohēzijas fonda projektu "Vēsturiski piesārņotas vietas Liepājas ostas Karostas kanāla attīrīšana" īstenos pilnsabiedrība "SB & B", kurā uz projekta realizāciju apvienojusies Latvijas kompānija "Skonto Būve" un Nīderlandes kompānija "Boskalis International B.V.". Darbu veicēju izvēlējās konkursa kārtībā.

SIA "Skonto Būve" projektu vadītājs Juris Pētersons norāda: "Darbu veikšanai esam izveidojuši pieredzējušu profesionāļu komandu un konkursā mums izdevies uzvarēt ar konkurētspējīgāko piedāvājumu un zemāko cenu pasūtītājam. Pašlaik tieši šis Karostas kanāls ir kļuvis par piesārņotāko vietu visā Latvijā".

Projekta ietvaros ir paredzēta Karostas kanāla gultnes attīrīšana – savācot piesārņotos nogulumus no Karostas kanāla gultnes un deponējot tos iepriekš izveidotajā nogulumu apglabāšanas vietā Karostas kanāla austrumu galā. Projekta rezultātā tiks likvidēts piesārņojums Karostas kanālā – 780 000 kvadrātmetru lielā areālā, kā rezultātā tiks uzlabota vides kvalitāte Liepājas ostā. Projektam būs pozitīva ietekme arī uz Baltijas jūru kopumā – tiks samazināts risks Baltijas jūras piesārņošanai.

Helsinku Komisija Karostas kanālu noteikusi par vienu no deviņām vispiesārņotākajām teritorijām Latvijā.

Karostas kanāls ir mākslīga būve, kas izveidota 20.gs. sākumā. No 1945.līdz 1994.gadam Karostas kanāls bija slēgta militāra teritorija, kurā atradās Padomju Savienības, bet kopš 1991.gada Krievijas Federācijas jūras kara flotes zemūdeņu bāze. Karostas kanāla kopējā platība ir 874 897 m2, tai skaitā attīrāmā platība, kura sastāda 780 000 m2. Militārās bāzes darbība ir atstājusi paliekošu ietekmi uz teritoriju.

Laika posmā no 1992.līdz 2005.gadam veikta kanāla akvatorijas apsekošana, kā rezultātā ir noteikts piesārņoto nogulumu apjoms un piesārņojuma sastāvs, kas nosaka, ka piesārņojuma pamatmasa ir radusies Padomju Savienības bruņoto spēku darbības rezultātā. Līdz šim veiktās izpētes rāda, ka ar naftas produktiem un smagajiem metāliem (Hg, As, Pb, Zn, Cu, Cd, Se) ir piesārņoti aptuveni 650 000 m3 Karostas kanāla gultnē atrodošos dūņu un smilšu sanesu nogulumu. Karostas kanāla piesārņoto nogulumu biezums mainās robežās no 0,2 līdz 2,2 m, to vidējais biezums ir aptuveni 0,6 m. Piesārņojuma koncentrācija un slāņa biezums ir lielāks kanāla austrumu daļā.

Liepājas mērs Uldis Sesks skaidro: "Ilgstoša militārās bāzes klātbūtne un piesārņojums, ko atstāja padomju armija pēc savas aiziešanas, ir padarījusi Karostas kanālu par vienu no Latvijas piesārņotākajām vietām. Par to tuvējā mikrorajona iedzīvotājiem tiek atgādināts ik reizi, kad kāds lielāks kuģis ienāk kanālā un sakuļ ar dzenskrūvēm ūdeni kanāla dzīlēs, paceļot arī pirms gadu desmitiem dzelmē nogremdētos ķīmiskos atkritumus. Šodien parakstītais līgums dod pamatu apgalvot, ka jau pavisam drīz tā būs pagātne – kanāla attīrīšana ļaus novērst ne tikai potenciālu ekoloģisku bīstamību, kas ar gadiem būtu tikai pieaugusi, bet arī uzlabot Karostas mikrorajona iedzīvotāju dzīves kvalitāti".

LSEZ pārvaldnieks Guntars Krieviņš teic: "Karostas kanāla sanācijas projekts ir ilgi gaidīts. Jau pagājušā gadsimta 90.gados problēma tika apzināta un pētīta, lai atrastu labāko risinājumu un veiksmīgi likvidētu Padomju Savienības militāristu atstāto mantojumu – vides piesārņojumu. Karostas kanāla gruntī var atrast gandrīz vai visus Mendeļejeva tabulas ķīmiskos elementus. Saskaņā ar projektu, piesārņotā kanāla grunts tiks noglabāta Karostas kanāla austrumu galā aiz rievsienas. Kanāla sanācijas projekts ļaus nākotnē attīstīties ostas kompānijām, kas strādā Karostas kanālā, jo kamēr nav likvidēts vides piesārņojums, jebkādi būvniecības un rekonstrukcijas darbi nav atļauti."