Latvijai ir liels potenciāls aizpildīt konkrētas nišas globālajā tirgū, trešdien, iepazīstinot ar plānotajiem Nacionālās industriālās politikas (NIP) rīcības virzieniem un finansējumu, žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.
"Mums jāsaprot, ka mēs nekad nespēsim konkurēt ar globālajiem dalībniekiem pasaules tirgū, jo mums nav tādu resursu. Tomēr Latvijai ir ļoti liels potenciāls aizpildīt tirgus nišas, kuras lieliem tirgus dalībniekiem neinteresē. Šī ir svarīga lieta, uz ko mums turpmākajā attīstībā vajadzētu koncentrēties," uzsvēra Pavļuts.
Pēc viņa teiktā, šīs konkrētās nišas ir kokrūpniecība, ekoloģiskās pārtikas ražošana, biomedicīna un specializētais veselības tūrisms.
Pavļutam piekrita Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētājs Jānis Endziņš, kurš uzsvēra, ka Latvijai vajadzētu koncentrēties uz ekoloģisko produktu ražošanu, ziņo.
"Nav nekāda iemesla, kāpēc Latvija nevarētu būt valsts, no kuras nāk ļoti dārgi, taču ļoti augstvērtīgi produkti," sacīja Endziņš.
Jāpiebilst, ka NIP paredz atbalstu modernas ražošanas attīstībai vismaz 540 miljonu latu apmērā. Tā mērķis ir veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas par labu preču un pakalpojumu ar augstāku pievienoto vērtību ražošanai, tostarp rūpniecības lomas palielināšanai, rūpniecības un pakalpojumu modernizācijai un eksporta komplicētībai.
Ekonomikas ministrija (EM) ir sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai Valsts sekretāru sanāksmē NIP pamatnostādnes 2013.–2020.gadam un tajās paredzēto uzdevumu un pasākumu īstenošanas rīcības plānu 2013.–2015.gadam.
Tostarp EM īstenotajām aktivitātēm plānots novirzīt aptuveni 370 miljonus latu, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas aktivitātēm – 170 miljonus latu.
Pavļuts arī informēja, ka lielākā līdzekļu daļa – 211 miljoni latu – tiks piešķirti industriālo zonu attīstībai. Tai sekos finanšu pieejamība ar 166 miljoniem latu, inovāciju kapacitātes paaugstināšana ar 95 miljoniem latu, eksporta veicināšana ar 39 miljoniem latu, energoresursu izmaksu samazināšana ar 27 miljoniem latu, kā arī darbaspēka pieejamības un prasmju attīstība, kurai atvēlēti pieci miljoni latu.
"Veicot padziļinātu analīzi, EM ir identificējusi, ka šie ir Latvijas ekonomikas attīstības būtiskākie izaicinājumi, tāpēc NIP pārnozaru politika paredz īstenot aktivitātes šajās jomās," paskaidroja ministrs.