Ceļu būvētāji visai skeptiski vērtē ideju veidot jaunu valsts institūciju, kas sekos līdzi valsts pasūtīto ceļu būves darbu kvalitātei, jo uzskata, ka atrisinājums varētu turpināt pirkt ārpakalpojumus ceļu projektu un vadības uzraudzībā, intervijā biznesa portālam "Nozare.lv" skaidroja bijušais premjers un tagadējais "Latvijas ceļu būvētāja" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Viņš norādīja, ka būvniekus jaunas iestādes izveide īpaši neietekmēs. VAS "Latvijas Valsts ceļi" (LVC) jau visu laiku esot pirkuši ārpakalpojumus ceļu projektu un vadības uzraudzībā, lai veiktu neatkarīgu analīzi.
"Domāju, tā ir pareiza sistēma, ka pakalpojums tiek pirkts no ārpuses. Ja kaut kas nav pareizi saskaņots otrā uzraudzības kārtā, tad dalībnieks netiek vairs klāt ne pie kāda pakalpojuma. Tas ir nopietns motivācijas instruments, kurš palīdz daudz labāk, nekā jebkura jauna valsts institūcija," uzsvera Bērziņš.
Viņš arī atzīmēja, ka ceļinieki nav pret kontroli, vien vēlas lielāku skaidrību un precīzāk definētas prasības.
"Uzraudzība un kontrole jau vairāk ir Satiksmes ministrijas (SM) funkcija, un LVC šeit negribētu kritizēt. Vispār vajadzētu runāt kompleksi, ne tikai par kvalitāti, bet arī par finansēšanu," atzīst Bērziņš.
Atgādinām, premjers sarunā ar ceļu būvētājiem atzinis, ka uzdos SM ceļu būves kvalitātes kontroli nodalīt atsevišķi no citām LVC funkcijām, veidojot neatkarīgu institūciju, kas sekos līdzi valsts pasūtīto ceļu būves darbu kvalitātei.
Aizejošais satiksmes ministrs Aivis Ronis ir apņēmies līdz februāra beigām Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) iesniegt apkopojumu par riskiem ceļu būvniecībā, tostarp par tiem būvniekiem, kuru darbā ir vērojami nesaprotami sadārdzinājumi, neskaidras savstarpējās vienošanās un kvalitātes problēmas.
Kā ziņoja portāls Mixnews, Latvijā 66% Latvijas ceļu ir tādi, kuru mūžs ir ilgāks par 21 gadu, un šo gadu laikā tie nav remontēti. 4,67 miljardi latu esot nepadarīto darbu deficīts. Savukārt 585 miljonus latu gadā zaudē tie, kas pārvietojas pa nesakārtotajiem ceļiem. Tie esot gan ekspluatācijas izdevumi, gan braukšanas laika izmaksu pieaugums.
Pēc ceļinieku ieskata, labākais risinājums būtu valsts pamatbudžeta programmai "Valsts autoceļu fonds" piešķirt 60% no transporta līdzekļa ekspluatācijas un akcīzes nodokļa ieņēmumiem. Aprēķini liecina, ka 2012.gadā iekasētais akcīzes un transporta nodoklis ir 326,93 miljoni latu.