Mūsu pilsētā viņa ir pazīstama kā Daugavpils pārstāve Eirovīzijas 2012 nacionālajā atlasē, daudzi redzējuši viņu dziedam vietējās kafejnīcās un restorānos.
Mūziķes karjeras sākumā esošā Daugavpils universitātes studente Laura Bicāne pastāstīja portālam Gorod.lv par radošo jauniešu grūtībām un priekšrocībām.
- Laura, pastāsti, lūdzu, ar ko Tu nodarbojies, izņemot mūziku?
- Studēju Daugavpils universitātē, pagājušajā gadā ieguvu bakalaura grādu vācu un franču filoloģijā, šobrīd studēju programmas „Vidusskolas skolotājs” maģistrantūras pirmajā kursā. Paralēli esmu iestājusies Mūzikas vidusskolā, mācos ģitārspēli.
- Saki, kas tevi pamudināja piedalīties Eirovīzijā? Kā tas bija?
- Tas likās pats par sevi saprotams – piedalīties konkursā es nolēmu spontāni. Joka pēc pagājušā gada rudenī iegāju Eirovīzijas mājas lapā, dalība konkursā bija bez maksas, un es nosūtīju dziesmu. Nebija tā, ka es mēnešiem ilgi būtu par to domājusi vai tieši šim konkursam rakstījusi dziesmu – tas bija ekspromts.
- Pastāsti, ko ieguvi no dalības valsts mēroga konkursā?
- Protams, kļuvu atpazīstamākā, kas ir liels pluss, tomēr tas nebija mans mērķis. Atpazīstamība ir katalizators, kas ļauj dalīties ar to, kas patīk un izdodas. Pateicoties konkursam, ieguvu vērtīgu pieredzi – tā bija citāda skatuve, mēģinājumi, vide. Neteiktu, ka Eirovīzijā ieguvu jaunas aktiera prasmes, mani interesēja vide, kurā tas viss notika.
- Laura, vai esi uzstājusies ārpus Daugavpils un Latvijas?
- Kā jau minēju, apguvu valodas, tās ir manai sirdij tuva nodarbe, pārvaldu vācu, frančuvalodu, tomēr vajadzīgs kas jauns... Man bija radusies iespēja projekta ietvaros uz trim nedēļām doties uz Lietuvu, lai apgūtu valodu un brauciena laikā radās ideja uzstāties. Šķiet, tā bija mana labākā uzstāšanās, spriežot pēc atmosfēras. Tāpēc domāju, ja man radīsies iespēja vēl kaut kur aizbraukt, noteikti ņemšu līdzi ģitāru un spēlēšu uz ielas – dažreiz gribas kļūt par ielu muzikantu un spēlēt garāmgājējiem.
- Tu dziedi vairākās valodās? Arī latgaliski?
- Jā, sāku dziedāt latgaliešu valodā, lielākā daļa manu dziesmu ir latgaliešu valodā, jo Latgale man ir tuva, esmu latgaliete, tomēr valodu skaits paplašinās – dziedu arī vācu, franču, krievu un, protams, latviešu valodā.
- Pastāsti, lūdzu, kā Tu vērtē mūsu pilsētas iespējas, vai Tu vari šeit realizēt sevi kā mūziķe?
- Labs jautājums. Iespējams, teikšu banalitāti, bet, manuprāt, ja cilvēks vēlas, viņš atradīs iespēju sevi realizēt. Man ir arī negatīva pieredze, kad es uzstājos kafejnīcā, kura pēc tam bankrotēja, vienojos par kādu uzstāšanos un mēģināju sazvanīt cilvēku, bet viņš neatbildēja... Tomēr man ir prieks, ka šobrīd pilsētā tiek atklātas jaunas kafejnīcas, veikaliņi, klubs. Nevar teikt, ka iespēju ir daudz, tomēr pilsētai ir potenciāls.
- Eirovīziju par uzskatīt par jaunu posmu mūziķa dzīvē, saki, vai Tev ir kādi jauni radošie plāni?
- Pašlaik strādāju pie jaunā albuma. Nosaukumu neteikšu, lai tas ir pārsteigums, tomēr esmu nobriedusi tam, lai ierakstītu dziesmas un izdotu albumu. Tā būs savdabīga vizītkarte, spriežot pēc kuras radīsies priekšstats, kādās valodās es dziedu un kas mani satrauc.
- Saki, lūdzu, kur un kad daugavpilieši var apmeklēt tavu uzstāšanos?
- Kā zināms, Daugavpils universitāte ik gadu rīko franču kultūras svētkus – Frankofoniju, šogad svētku pasākumi notiks martā, un es piedalīšos tajos ar dziesmām franču valodā. Vēlos nedaudz pārsteigt publiku un plānoju uzstāties vienā no Daugavpils universitātes korpusu foajē, lai iepriecinātu garāmejošos studentus.