Divas trešdaļas (65%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēc valodu referenduma latviešu valodas lietošana ikdienā, piemēram, veikalos, sabiedriskajā un publiskajā vidē, nav palielinājusies (24% - noteikti nē; 41% - drīzāk nē).
To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.
Par to, ka pēc valodu referenduma latviešu valodas lietošana ikdienā (piemēram, veikalos, sabiedriskajā transportā, publiskajā vidē) ir palielinājusies, ir pārliecināti 18% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem. Salīdzinoši biežāk latviešu valodas lietojuma palielināšanos ikdienā ir jutuši nepilsoņi. Savukārt to, ka latviešu valodas lietojums ikdienā pēc valodu referenduma nav palielinājies, biežāk uzsver Rīgas iedzīvotāji.
17% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.