Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, publiskojot Augstākās izglītības padomes (AIP) vadītā starptautiskā studiju programmu izvērtējuma audita rezultātus, paziņoja, ka visā projektā ir konstatētas noziedzīgu pārkāpumu pazīmes un studiju virzienu akreditācijā tas, visticamāk, būs izmantojams tikai daļēji.
Viņš arī sola vērsties tiesībsargājošās iestādēs, lai sauktu pie atbildības vairākas projektā iesaistītās personas.
Auditorfirma Deloitte Latvia, kas pēc Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtījuma veica projekta rezultātu pārbaudi, atklājusi, ka neviens no posmiem nav bez kļūdām, preses brīfingā norādīja R. Ķīlis. Misēkļi atklājušies jau metodoloģijas sadaļā, piemēram, tā vēl nav bijusi apstiprināta, kad sākusies programmu izvērtēšana, tāpat netika noteikti stingri ziņojuma formāti un laika grafiki. Arī ekspertu izvēlē fiksēti virkne pārkāpumu un interešu konfliktu: tā dažs labs vērtētājs analizējis pat tādas jomas, kurās tam nav bijis ne kvalifikācijas, ne kompetences, bet daļa ekspertu bijuši saistīti ar pārbaudāmo izglītības iestādi. Tas viss noticis, jo netika nodrošināta pietiekama iekšējā un ārējā kontrole, trūka stingras uzraudzības un pienākumu nošķiršanas, un vislielākā atbildība šajā ziņā gulstas uz AIP un Valsts izglītības un attīstības aģentūras pleciem, kas tā acīmredzot rīkojušās, lai novilcinātu studiju programmu samazināšanu, sprieda ministrs.
Ņemot vērā gan šos, gan daudzus citus faktus, IZM esot spiesta apšaubīt šā vērtējuma rezultātus un iespēju tos izmantot studiju virzienu akreditācijā. «IZM šobrīd ir trīs tālākās rīcības varianti: izmantot pilnībā šo pētījumu, daļēji vai nemaz. Katram no tiem ir savi riski,» uzsvēra ministrs, skaidrojot, ka, paliekot pie pirmā varianta, draudētu tiesāšanās ar augstskolām un neattiecināmo izmaksu atmaksa. Arī Vācijas Augstākās izglītības akreditācijas aģentūra (ASIIN) atteikusies tādā gadījumā piedalīties akreditācijā. Savukārt pilnīga atteikšanās no rezultātu izmantošanas novestu pie jauna akreditācijas konkursa sludināšanas.
Vispieņemamāk tomēr būtu daļēji izmantot vērtējumu, un ASIIN esot puslīdz piekritusi veikt papildu darbus kvalitātes uzlabošanai. Visus šos variantus kopā ar nepieciešamajām izmaksām IZM nedēļas laikā apkopošot un iesniegšot Ministru kabinetam. R. Ķīlis pieļāva, ka finansējumu varētu piešķirt no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Par auditā atklāto tikšot informēta koalīcijas sadarbības padome un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kuru rosināšot izvērtēt AIP darbību. Ministrs arī esot gatavs vērsties tiesībsargājošās instancēs, gan šobrīd nenosaucot konkrētus uzvārdus, kuru cilvēku rīcību lūgs izvērtēt. Vaicāts par IZM un viņa paša politisko atbildību šajā gadījumā, ministrs bija spiests atzīt, ka pavirši piegājuši šim procesam.