Lai gan daudzās valstīs ir visai precīzi aprakstīts, kam un par ko tiek maksātas izdienas pensijas, Latvijā galvenā cīņa notiek par jau esoša saraksta papildināšanu un dažu privilēģiju maiņas.
Tomēr, pirms ķerties pie jaunā izdienas pensijas likumprojekta, nav mēģināts vēlreiz nodefinēt, kas un par ko saņem izdienas pensija, svētdien ziņo Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Divarpus gadus pēc valdības dotā uzdevuma, uz galda Ministru kabinetā nākamnedēļ vajadzēja nogult likumprojektam par izdienas pensijām. Tā vietā šobrīd ir koncepcija ar pieciem dažādiem variantiem jomas sakārtošanai. Un šajā nedēļā Labklājības ministrija pakāpās soli atpakaļ, lūdzot priekšlikumu precizēšanai laiku vēl līdz septembrim. Šo lūgumu skatīs kādā no tuvākajām valdības sēdēm.
Visā šajā laikā tā arī nav saprasts, par ko tad īsti un kam maksāt izdienas pensijas, formulējot plānotās izdienas pensijas jēgu un būtību. Tas ļautu iegūt skaidru pamatojumu, kurām grupām, cik lielu un kad šo izdienas pensiju sniegt, norāda raidījums.
Atliktais maksājums, vēsturiski veidojusies privilēģija, goda izrādīšana, kompensācija par smagiem darba apstākļiem - tik dažādi ir skaidrojumi, kas tad īsti ir tas, par ko maksā izdienas pensiju.
Uz "De Facto" jautājumu, vai Labklājības ministrijai nevajadzētu vispirms nodefinēt, kas tad īsti ir izdienas pensija, ministrijas valsts sekretāre atbild: "Tāpēc jau ir šī reforma, ka mēs mēģinām kaut ko iespaidot. Ir bijusi šī pieeja, ka cilvēki vienā brīdī vairs nevar turpināt darbu, tādēļ viņam jāsaņem aizvietojums ienākumiem, ko viņi nevar gūt. Bet cilvēka dzīve nebeidzas un nedrīkst beigties 50 gados".
Pārmaiņu mērķis ir pirmkārt palielināt izdienas pensijas vecuma robežu, palielināt dienestā nostrādāto gadu skaitu un doma ir arī par izdienas pensijas apmēra samazināšanu, kas var būt pat par ceturtdaļu mazāka.
Ziņas par plānotām reformām izdienas pensiju saņemšanā, piemēram, ugunsdzēsējiem, kas ir vieni no smagākā un riskantā kā darba darītāji, liek viņiem domāt, cik iespējams ir 58 gadu vecumā uzskriet pilnā ekipējumā uz 16 stāvu. "Lielākā daļa paliks tepat darbā, līdz pensijai neaizies," skumīgi secina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta daļas komandieris Vilnis Šteinītis, piebilstot: "ja cilvēks ir jāglābj, viņam nav svarīgi, cik ir tam cilvēkam [glābējam] gadu, viņam ir svarīgi, lai to var izdarīt.".
Bijušais Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins, kurš izdienas pensijā ir jau pāris gadu, ir pavisam citā omā: "kāpēc lai viņš būtu norakstāms 50 gadu vecumā? Kā mēs zinām, vecuma pensija iestājas ne tik drīz, un dzīvē nekas neapstājas, ir jauni izaicinājumi, jaunas domas." Viņš pieļauj, ka izdienas pensiju pārmaiņām viens no risinājumiem varētu būt iekšēja amatu diferenciācija iekšlietu sistēmā.
Šobrīd izdienas pensijas robeža ir 50 gadu, un ugunsdzēsības dienestā dien tikai 17 cilvēku, kuri pārsnieguši šo vecuma robežu, bet policijā - 133. Lielākajai daļai cilvēku, sasniedzot izdienas pensiju, šobrīd ir izdevīgi mainīt darbu, un aptuveni puse turpina strādāt citur.