Strauja minimālās algas palielināšana līdz iztikas minimuma līmenim nemazinās sociālo nevienlīdzību un nabadzības problēmas, norādīts valdības otrdien apstiprinātajā atbildē tiesībsargam Jurim Jansonam.
Tiesībsargs valdībai adresētā vēstulē iepriekš prasīja trīs mēnešu laikā vienoties par izmaiņām likumdošanā, lai iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošajiem, kas saņem minimālo algu, ienākumus vismaz iztikas minimuma apmērā.
Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā vēstulē uzsvērts, ka Latvijā minimālo mēneša darba algu nosaka, ņemot vairākus faktorus – ekonomisko stāvokli valstī, darba tirgus attīstību, bezdarba līmeni un valsts budžeta iespējas, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās saistībās paredzēto nepieciešamību sabalansēt prasību pēc augsta nodarbinātības līmeņa un atbilstoša minimālās algas apmēra.
Minimālā mēneša darba alga ir instruments mazāk kvalificētā darbaspēka aizsardzībai, nevienlīdzības mazināšanai (nodrošinot zināmu solidaritāti starp produktīvāku un mazāk produktīvu darbinieku grupām) un vienlaicīgi tā darbojas arī kā kopējā pieprasījuma uzturētājs. Tomēr jāņem vērā tas, ka minimālās mēneša darba algas pārāk augsts līmenis vai straujš kāpums var izraisīt bezdarbu aizsargājamajā darbinieku kategorijā, jo īpaši mazajos un mikrouzņēmumos. Turklāt būtiski tas var skart tieši Latvijas reģionos nodarbinātos.Jāņem vērā arī tas apstāklis, ka, būtiski paaugstinot minimālo mēneša darba algu, varētu rasties situācija, kad darbiniekiem ar dažādu profesionālo kvalifikāciju tiek noteikts vienāds atalgojums. Šādas situācijas veidošanās var pazemināt darbinieku motivāciju, kā arī radīt papildus ēnu ekonomikas un emigrācijas risku. Tieši tādēļ minimālās algas celšana ir sabalansējama ar darba devēju iespējām, jo īpaši privātajā sektorā, atbildē norāda LM.
Ministrija arī uzsver, ka jebkuras minimālās mēneša darba algas svārstības lielā mērā ietekmēs valsts budžetu un darba devējus privātajā sektorā.
Tāpēc ministrija vēršam uzmanību, ka Tiesībsarga aicinājums trīs mēnešu laikā lemt par grozījumiem normatīvajos aktos, kas iespējami ātrākā periodā nodrošinātu strādājošiem, kas saņem valsts noteikto minimālo algu, saņemt tādu ienākumu, kas sasniedz vismaz Centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātā iztikas minimuma patēriņa groza apmēru, izpilde nespēs pilnībā risināt problēmu.
Turklāt LM piebilst, ka centrālās statistikas pārvaldes aprēķinātais iztikas minimuma patēriņa groza sastāvs ir novecojis, jo tiek aprēķināts pēc 1991.gada metodikas, līdz ar to tas neatspoguļo reālās vajadzības atbilstoši esošajai sociālekonomiskajai situācijai.
Attiecībā uz iespējamiem risinājumiem, ministrija norāda, ka no darba tirgus viedokļa atbilstošāk ir izskatīt iespējas palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma (turpmāk – nepaliekamais minimums) apmēru.
Tāpat minimālās mēneša neto darba algas pieaugums ir iespējams, piemēram, ja paaugstina gan minimālo mēneša bruto darba algu, gan neapliekamo minimumu.
Ministrijas vēstulē uzsvērts, ka ir svarīgi diskutēt arī par sociālā dialoga lomu un sociālo partneru atbildību un iespējām veicināt algu pieaugumu visām darbinieku kategorijām, ievērojot produktivitātes pieaugumu, jo minimālā alga, kā iepriekš minēts, pamatā ir paredzēta vienkāršo profesiju veicēju aizsardzībai. Savukārt neapliekamā minimuma nozīmīgs paaugstinājums var būtiski samazināt valsts budžeta ieņēmumus, tai skaitā arī pašvaldību budžetu.
Finanšu ministrija (FM) piedāvā no nākamā gada minimālo algu palielināt no līdzšinējiem 200 uz 225 latiem. Neapliekamo minimumu nākamgad piedāvāts diferencēt - lielajam algām saglabāt pašreizējo 45 latu apmērā, bet mazākajām algām palielināt līdz 84 latiem, jeb 120 eiro.
Par slieksni, kuras skaitīsies lielās un kura mazās algas vēl tiks diskutēts. Šis esot tikai sākotnējais FM un Labklājības ministrijas piedāvājums, kurš nu nodots apspriešanai sabiedrībai, norādīja ministrs.
Savukārt atvieglojumu par apgādībā esošām personām 2014.gadā noteikt 98 latus, jeb 140 eiro.