Par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu notiesātais bijušais Ādažu novada domes priekšsēdētājs Normunds Breidaks, kuram piespriesto sodu šonedēļ nemainīja Augstākās tiesas Senāts, vaino senatorus patvaļīgā likuma normu piemērošanā, kā arī konstitucionālo un cilvēktiesību principu ignorēšanā.
Jau vēstīts, ka Senāts šonedēļ atstāja spēkā spriedumu, kas paredz, ka Breidakam būs jāmaksā gan 1000 latu naudas sods, gan valstij nodarītā kaitējuma atlīdzība - 11 740 latu. Senāts viņa iesniegto kasācijas sūdzību noraidīja.
Breidaks paziņojumā presei norāda: iepazīstoties ar 2013.gada 26.februārī AT Senāta Krimināllietu departamenta senatoru Pētera Opincāna, Pētera Dzalbes, Voldemāra Čiževska lēmumu, "rodas patiesa neizpratne par to, cik patvaļīgi var piemērot likuma normas un ignorēt gan konstitucionālo, gan cilvēktiesību principus. Ir jājautā, pēc kādiem principiem un argumentiem ir vadījušies tiesneši, izvērtējot Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas nolēmumu, jo Latvijas likumdošana tā gan laikam nebūs".
Viņa skatījumā, no tiesas lēmuma izriet, ka kasācijas sūdzības iesniedzējam pašam jāmeklē atbildes, par ko viņš īsti notiesāts, jo Senāts "aprobežojas ar vispārīgām standarta frāzēm, ka norādītie tiesību normu pārkāpumi ir nepamatoti un formāli". Atbildes un skaidrojuma par to AT Senāts lēmumā nav sniedzis, atzīmē Breidaks, pieļaujot, ka tā "vairs nav Latvijas Republikas tiesas kompetence un atbildes jāmeklē Eiropas Cilvēktiesību tiesā".Viņš arī pauž uzskatu, ka "šaubas par lēmuma objektivitāti rada tas, ka tiesa par mazsvarīgu apstākli atzīst apsūdzības uzrādīšanu personai par likuma normu pārkāpšanu laika periodā, kad šāds likums jau bija zaudējis spēku".
Spriežot pēc lēmuma, arī Senāta ieskatā 2009.gadā vispār nebija piemērojamas Darba likuma normas attiecībā uz pašvaldībā strādājošiem darbiniekiem, kaut gan likumdevējs ar atsevišķu likumu ir norādījis, ka tikai 2010.gada 1.janvārī stājās spēkā „Grozījumi Darba likumā" 2.pantam, ar kuriem attiecībā pret valsts un pašvaldības amatpersonām (darbiniekiem) netiek piemērotas Darba likuma normas.
Breidakam izbrīnu rada tas, ka "vienā tiesā - Latvijas Republikas Augstākajā tiesā ir tik dažāda izpratne par darba likumdošanas jautājumiem".
Viņš uzsver, ka AT Senāta Civillietu departaments savos spriedumos norāda, ka darba slodzes palielināšana tiek atzīta kā papildus darbs, un faktiski darba devējam par papildus darba izpildi ir jāvienojas ar darbinieku, tad AT Krimināllietu departaments šādu rīcību uzskata par noziedzīgu nodarījumu, par kuru pienākas sods.
"Faktiski šobrīd ar šo lēmumu Senāts devis „ zaļo gaismu" nodarbināt darbiniekus bez viņu piekrišanas, ārpus normālā darba laika, nemaksājot par to darba algu," uzsver Breidaks.
"Esmu sodīts par to, ka paļāvos uz AT Senāta Civillietu departamenta spriedumiem darba tiesību jautājumos, un to, ka esmu ievērojis Darba likuma tiesību normu komentārus, kas publiski bija un ir pieejamai AT interneta mājas lapā grāmatas "Tiesu prakses apkopojums darba tiesībās" ietvaros," raksta Breidaks.
Viņš atzīst, ka šajā situācijā viņam būs jāmeklē taisnība Eiropā, jo "tik klaji starptautisko un konstitucionālo normu pārkāpumi nedrīkst kļūt par sistēmisku parādību un tos nedrīkst ignorēt".
Breidaks uzsver, ka šis varētu būt kārtējais gadījums, kad nekvalitatīvu spriedumu rezultātā Eiropas tiesas liek pārskatīt Latvijas tiesu instanču lēmumus.
Viņa vērtējumā, tas, protams, neatsvērs zaudētos darba gadus, tomēr varbūt novērsīs turpmāku patvaļu attiecībā uz likumu un tiesību ievērošanu.
Viņa vērtējumā, tieši tiesu sistēma ir tā, kurai jānodrošina taisnīgi un likumīgi lēmumi.
"Es paļaujos, ka Latvija ir tiesiska valsts un tāda paliks, un likuma normas jāpārzina un jāievēro arī tiesnešiem, jo tiesiskā valstī "rezultāts par katru cenu" nav pieļaujams. Esmu godprātīgi strādājis un ievērojis likumus, un ir jābūt iespējai to pierādīt," norāda Breidaks.