2013.gada 26. februārī Eiropas Savienības (ES) prezidents Hermans van Rompejs paziņoja Igaunijas parlamentā, ka 2011.gadā pieņemtais lēmums par eiro ieviešanu nesa igauņiem psiholoģisko komfortu.
Rompejs izmantoja doktora Freida metodi, kurš teica sekojošo: "Krīzes laikā es bieži atkārtoju, ja Eiropas valstis grib pāriet uz eiro, tātad Eiropas valūta vēl joprojām ir seksuāla”, ziņo portāls www.newspb.ru.
Pēc Rompeja vārdiem, Igaunija ir pierādījusi, ka eiro ir vēl seksuāla (Estonia proved euro is 'still sexy'). Šāda veida jociņi ir teikti nevis Igaunijai, bet gan Latvijai, jo Brisele apgalvo, ka tas ir vēl viens iemesls kāpēc Latvijai ir jāievieš eiro.
Tajā pašā dienā, 26.februārī, Centrālās Bankas prezidents Ilmārs Rimševičs, uzstājoties Eiropas parlamenta deputātu, Ekonomikas un monetārās savienības locekļu priekšā salīdzināja Eirozonu ar "stabilu un lielu kuģi”, uz kuru Latvija noteikti vēlas tikt. Ilmārs Rimševičs un Finanšu ministrs Andris Vilks mudina valdību iestāties 2014.gadā Eirozonā. Viņi uzskata, ka Latvijas finansiālais stāvoklis ļauj spert šo soli, lai Latvija paliktu par 18 dalībvalsti Eirozonā.
Vilks šo soli skaidro ar to, ka Latvijai ir vēlme palīdzēt ES risināt Eirozonas problēmas, nesagaidot ekonomiskās krīzes beigas. Latvijas Finanšu ministrs uzskata, ka Finanšu ministrijas stāvoklis valstī ir ļoti labs un Latvija var atļauties iemaksāt vairākus simtus miljonus eiro Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM).
Eirokomisija uzskata, ka 2012.gadā Latvija ir parādījusi labus rezultātus, jo valsts IKP ir audzis par 5,2%. Latvijas valdībai izdevās noturēt budžeta deficītu 1,5% līmenī, tādā veidā izpildot visas ESM prasības. Latvijas valsts parāds pārsniedz 42% no IKP, ES kritiskā norma tiek atzīta 60%.
2009.gadā ekonomiskās krīzes rezultātā ekonomikas kritums bija 17,7%. 2010.gadā kritums palielinājās vēl par 0,3% no IKP. 2011.gadā bija pieaugums par 5,5%. Sakarā ar ekonomisko krīzi Latvija bija spiesta griezties pie SVF pēc finansiālās palīdzības. No izdalītajiem 7,5 miljardiem eiro Latvija patērēja tikai 4,5 miljardus eiro.
Skatoties uz augstāk minētajiem faktiem, Rimševičs centās pārliecināt apkārtējos, ka Latvijas ekonomikas kritums 2009.gadā nebūtu tik liels, ja Latvija uz to brīdi būtu Eiropas Monetārajā savienībā.
Centrālās Bankas priekšsēdētājs uzskata, ka valdība panāks to, ka iedzīvotāju vidū atbalsts augs un sastādīs 50%. Pašlaik pēc Rimševiča teiktā par eiro ieviešanu uzstājas 30% un pret ir 33%.
Rimševiča un Vilka ziņojumi ir saistīti ar to, ka Latvijas valdība meklē atbalstu no ES galvenajām institūcijām, lai realizēt eiro ieviešanas projektu.
Latvijas valdība demonstrē savus centienus pievienoties Eirozonai, kad tajā pašā laikā Centrālās Eiropas līderis Polija negrib mainīt savu nacionālo valūtu pret eiro.