Depozīti citās valūtās ieguldītājiem nesuši peļņu gan augstāku procentu likmju, gan labvēlīgu valūtas kursa izmaiņu rezultātā, tomēr nākotnē visdrīzāk šie noguldījumi būs mazāk ienesīgi.
Pēdējo gadu laikā sarūkot latu un eiro depozītu likmēm, pieaudzis noguldījumu apjoms citās valūtās, piemēram, Austrālijas dolāros vai Krievijas rubļos. Tiesa gan, šiem noguldījumiem vēl krietni būtu jāaug, lai sasniegtu eiro un latos noguldīto līdzekļu apjomus, kas mērāmi vairākos miljardos latu, tomēr pieaugums gada laikā pārsniedzis 50%. Tas ir pilnīgi saprotami, jo likmes, piemēram, Austrālijas dolāros, svārstās ap 4%, savukārt Krievijas rubļos tās ir ap 6%, pretstatā eiro vai latu depozītu likmēm, kas nereti ir zem viena procenta, liecina DB apkopotie banku piedāvājumi.
Arī eksperti norāda, ka, pieņemot lēmumu noguldīt kādā netradicionālā valūtā, kārtīgi jāapsver visi plusi un mīnusi. «Izvēloties noguldīt naudu kādā no pasaulē populārākajām valūtām vai arī kādā nedaudz eksotiskā valūtā, jāatceras par valūtu riskiem, jo ārvalstu valūtu kursu svārstības var būt būtiskas gan kursa pieauguma, gan arī kursa samazināšanās virzienā,» atzīst SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis. Protams, pastāv iespēja, ka labvēlīgu izmaiņu jeb ārvalstu valūtas kursa palielināšanās gadījumā iespējams gūt papildus peļņu depozītā noguldītajai naudai, taču kursa krituma gadījumā var rasties zaudējumi, kas pārsniedz nopelnīto no depozīta procentiem un rezultātā noguldītā nauda termiņa beigās ir mazāka nekā sākumā.
Pēdējo pāris gadu laikā risks izvēlēties kādas citas ārvalstu valūtas gan ir attaisnojies, jo to kursi lielākoties ir auguši, piemēram, Austrālijas dolāra kurss pret latu pieaudzis par aptuveni 5,8%, Norvēģijas kronas vērtība kāpusi par 3,8%, savukārt Krievijas rubļa kurss attiecībā pret latu divu gadu laikā gandrīz nav mainījies.