Atbildot uz jautājumu, vai mūsu pilsētā var padarīt stingrākus noteikumus sakarā ar ubagošanu, pilsētas domes priekšsēdētāja Žanna Kulakova minēja, ka Daugavpils pašvaldība var izstrādāt pašvaldību saistošos noteikumus cīņā pret pasīvu ubagošanu, taču noteikumi nevarēs konkrēti noteikt pašvaldības darbību.
Pašlaik Daugavpilī darbojas noteikumi saskaņā, ar kuriem ir paredzēta administratīva atbildība tiem, kuri uzmācas ar ubagošanu un zilēšanas pakalpojumiem sabiedriskajās vietās.
Ž. Kulakova atzīmēja, ka Daugavpilī nepieņem stingrākus noteikumus, jo tiek ievērota starptautiskā tiesību bāze, ir jāaizsargā cilvēku tiesības it sevišķi tad, kad šiem cilvēkiem nav agresīvas uzvedības, kura apdraud citu cilvēku drošību.
„Sociālo lietu pārvalde izskata šo cilvēku problēmas, kuri rod risinājumu ubagošanā. Diemžēl praksē ir vērojama situācija, ka lielākai daļai ubagošana ir dzīves veids. Nereti tie pat nav trūcīgie. Piemēram, mums zināmi gadījumi, kad vienu sievieti izsēdina mašīna vienu kvartālu no darba vietas, viņa iet ar kārbu un ubago,” pateica Žanna Kulakova.
Atzīmēsim, ka Rīgas pašvaldībā ir noteikumi (Nr.80 stājās spēkā 2007.gadā 19.jūnijā), kur tiek paredzēta atbildība arī par pasīvu ubagošanu sabiedriskajās vietās.