Patlaban jau pilnā sparā rit gatavošanās šā gada lielajam kultūras notikumam – XXV Vispārējiem latviešu dziesmu un XV Deju svētkiem.
Vērienīgumā tie neatpalikšot no iepriekšējiem – arī ne dalībnieku un skatītāju skaita ziņā. Deju kolektīvu skaits pat vēl audzis, un, lai gan lauku novadi saskārušies ar dziedātāju skaita samazinājumu, pilsētas to kompensē, jo tur dalībnieku skaits ir pieaudzis, preses konferencē skaidroja svētku organizatori. Svētku budžets gan būs mazāks nekā 2008. gadā, tomēr tiek plānots, ka kopumā tas sasniegs aptuveni 4 miljonus latu.
Šā gada svētki, kuru moto ir Gaisma līgo Latvijā, būs kā laipa uz 2018. gadu, kad Latvijas valsts svinēs savu simtgadi, un paies lielo personību jubilejas zīmē. Komponista Jāzepa Vītola 150 gadu jubilejai par godu būs atsevišķs koncerts, un vairākas viņa komponētās dziesmas izskanēs arī noslēguma koncertā. Savukārt amatierteātru programmā īpaša vieta būs atvēlēta Rūdolfam Blaumanim, tāpat netiks aizmirsts ne Ojārs Vācietis, ne Imants Ziedonis (viņiem abiem šis ir 80. jubilejas gads), pastāstīja Nacionālā kultūras centra (NKVC) vadītāja Dace Melbārde, piebilstot, ka 2013. gads ir arī īpašs ar to, ka paiet 10 gadi, kopš UNESCO iekļāvusi Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dziesmu un deju svētkus cilvēces radošā mantojuma sarakstā.
Svētku nedēļā paredzēti 62 pasākumi, bet kopā ar tiem, kas notiks vēl līdz tiem, skaits ir vēl lielāks – 200. Valsts šim notikumam piešķīrusi 2,8 miljonus latu, no tiem 1 miljonu latu – dalībnieku uzņemšanai. Kopumā finansējums ir par 1,5 miljoniem mazāks nekā 2008. gadā, bet, pateicoties atbalstītājiem, liela šaurība nebūs jāizjūt, atzina NKVC vadītāja. Pamatīga atbildība gulstas arī uz pašvaldībām, kam jāsagatavo savi kolektīvi – jāsaved kārtībā gan tērpi, gan instrumenti, gan jānodrošina transports. Lai kā būtu ar rocību, līdz šim neviena vietvara līdzekļu trūkuma dēļ nav atteikusies no dalības svētkos, piebilda D. Melbārde.
Deju svētku mākslinieciskais vadītājs un virsvadītājs Jānis Purviņš atklāja, ka darbs pie XV Deju svētku koncepcijas sācies jau 2009. gadā: «Kopā ar horeogrāfu Jāni Ērgli mēģinājām rast atbildi uz jautājumu, kas mums ļāvis līdz mūsdienām saglabāt savu valodu, dziesmas, dejas, tautas tērpus. Tā nonācām pie Barontēva Dainu skapja, kas ir sadalīts deviņas nodaļās. Tās arī ņēmām par pamatu lieluzvedumam, tās nosaucot par laipām – jo tās savieno pagātni ar tagadni un tālāk – ar nākotni.» No 303 dejām galu galā atlasīta 31, un to spektrs esot plašs – gan no zelta fonda, gan mūsdienu labākajiem darbiem. Deju kolektīvu sniegums skatēs, kas šobrīd rit pilnā sparā, iepriecinot, un ārvalstu eksperti jo īpaši uzteikuši A grupas dejotāju līmeni – tas esot labāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Attiecībā uz Daugavas stadionu, kur notiks deju koncerti, jāraizējas neesot – tas esot pilnīgā kārtībā. Diemžēl skatītāju vietu joprojām būs tikai 5000, un par iespējamo rekonstrukciju un paplašināšanu tika spriests pēc svētkiem.
Diriģents Kaspars Ādamsons, kurš šogad pirmo reizi stāsies lielā kopkora priekšā, par repertuāru (tajā nav iekļauta, piemēram, Raimonda Paula Manai Dzimtenei) bija skops vārdos: to lēma mākslinieciskā padome un virsvadītāji, un jāuzticas ir profesionāļu izvēlei. Pēc svētkiem varēs izvērtēt, kas izdevās un kas ne. Šobrīd to procesu vairs nevajadzētu traucēt, uzskata K. Ādamsons, un viņam pievienojas kultūras ministre Žaneta JaunzemeGrende, norādot, ka diskusiju par repertuāru bijis daudz, tomēr nolēmuši «ceļā ratus nemainīt». Oktobrī notikšot konference, un tajā lemšot par 2018. gada Dziesmu svētkiem, tai skaitā – arī par repertuāru.