Nevaram divesmit gados panākt to, kam, piemēram, Zviedrijai bija vajadzīgi 200 gadi, šonedēļ Tallinā Latvijas žurnālistiem sacīja Igaunijas Ekonomiskās izpētes institūta direktore Marje Josinga, ziņo "Nozare.lv"
Viņa atzina, ka Igaunijā arī iedzīvotāji grib ātri saņemt tikpat lielas algas par to pašu darbu kā turīgajās Eiropas valstīs. Tāpēc daudzi Igaunijas ārsti strādā Somijā, igauņu autobusu vadītāji strādā Helsinkos.
Taču trīskāršot algas dažos gados var tikai tad, ja, piemēram, kaut kur valstī atrod naftu, citādi uzlabojumi būs pakāpeniski un ar maziem soļiem. Ekonomiste uzsvēra, ka Igaunijā pakāpeniski aug algas. Pērn algu pieaugums bija straujāks nekā inflācija. Igaunijā vidējā bruto alga šogad tiek lēsta 930 eiro (650 lati) mēnesī, pērn - 890 eiro (625 lati).
Ekonomiste uzsvēra, ka Igaunijā "nekāda katastrofa" pēc pievienošanās eirozonai nenotika. Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pērn auga par 3,2%, kas ir diezgan normāli, vērtējot pašreizējo ekonomisko situāciju Eiropā. Igaunijas Ekonomiskās izpētes institūts prognozē Igaunijas IKP kāpumus šogad 3,6% apmērā un 2014.gadā - 3%. Tātad ir stabila un normāla attīstība, vērtēja eksperte.
Igaunija eirozonai pievienojās 2011.gadā, bet Latvijas pievienošanās vienotajai Eiropas valūtai mērķa datums ir 2014.gada janvāris.