Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka Latgales un Vidzemes upēs šogad gaidāma lielāka pavasara palu notece par ilggadīgi vidējo.
Speciālisti skaidro, ka tas esot saistīts ar to, ka Daugavā ledus biezums pārsniedza normu par 2-15 cm, un sniega krājumi upju baseinos 10.martā Vidzemē un Latgalē pārsniedza ilggadīgi vidējos lielumus.
Ledus iešanas laikā iespējama ledus sastrēgumu veidošanās Daugavā lejpus Daugavpils pie salām Līksnas – Nīcgales posmā un Jēkabpils – Pļaviņu posmā. Plūdu apdraudēta tad ir apdzīvotā Sakas sala un Daugavas palienes abos upes krastos. Ledus masām strauji ienākot Pļaviņu ūdenskrātuvē, ūdens līmenis pie Pļaviņām var celties par 5-6 m.
Meteorologi brīdina, ka Latgalē, Vidzemē un Zemgalē daudzviet lēnākajos upju posmos ar relatīvi mazāku upes kritumu iespējama palieņu applūšana arī neveidojoties ledus sastrēgumiem.
Palu maksimālie ūdens līmeņi un caurplūdumi lielā mērā būs atkarīgi no pavasara procesa attīstības straujuma un nokrišņu daudzuma martā un aprīlī. Ledus uzlūšana šogad gaidāma vēlāk nekā parasti, Latvijas austrumu daļas upēs – aprīļa pirmajā dekādē.
Ledus biezums marta pirmās dekādes beigās Daugavā posmā no Suražas līdz Verhņedvinskais bija 37-48 cm. Pašlaik ūdens līmenis Daugavā Daugavpils apkārtnē ir mazāks par 85 cm, savukārt februāra beigās tas bijis ap 150 cm.
Jāatzīmē, ka Daugavpilī, gaidot palu ūdeņus, ir izstrādāts rīcības plāns. Pagaidām no pašvaldības nav saņemta informācija par prognozējamo palu datumu un gaidāmo ūdens līmeni.