Nepilsoņu kongresa rīkotāja: Kongresa uzdevums būs sagatavot tā dēvētā Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas šī gada vasarā.
Cīņā par Latvijas nepilsoņu tiesībām līdz šim izmantoti visi līdzekļi - rīkotas demostrācijas, piketi, sūtītas vēstules starptautiskām organizācijām. Taču uz piketiem un demonstrācijām neviens nereaģē, bet starptautisko organizāciju rekomendācijas reālajā politikā neviens neņem vērā, tā intervijā laikrakstam "Vesti Segodnja" lēmumu dibināt "Nepilsoņu kongresu" skaidro tā iniciatīvas grupas priekšsēdētāja Elizabete Krivcova (SC).
Pēc Krivcovas teiktā, Nepilsoņu kongresa uzdevums būs sagatavot tā dēvētā Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas šī gada vasarā. "Šajās vēlēšanas pirmo reizi pēdējo 23 gadu laikā nepilsoņi iegūs balss tiesības," norāda Krivcova. Viņa skaidro, ka nepārstāvēto parlaments būs kā pašorganizēts instruments demokrātijas deficīta kompensēšanai. "Patlaban Latvijā ir 350 000 nepilsoņu. Mēs organizēsim nepilsoņu pašpārvaldi. Tas ir ļoti demokrātiski un atbilst visām Eiropas normām. Atšķirībā no valsts, mēs uzņemsimies pienākumu nodrošināt nepilsoņu politiskās tiesības. To mēs redzam kā savu pozitīvo vēsturisko misiju," norādīja Krivcova.
Kongresa dibināšanas iniciatore stāsta, ka nepilsoņi ir atradinājušies iet uz vēlēšanām, piedalīties politisko problēmu risināšanā, bet vairāk cenšas kritizēt no malas.
Nepilsoņu kongresā varēs piedalīties arī pilsoņi, savukārt Nepārstāvēto parlamentā divas trešdaļas būs paredzētas nepilsoņiem, bet viena trešdaļa pilsoņiem.
23.martā, notiks "Nepilsoņu kongresa" dibināšanas sapulce, kurā tiks pieņemts nolikums, rīcības plāns, rezolūcijas, kā arī Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanu pamatnostādņu apspriešana un pieņemšana un pagaidu vadības apstiprināšana. Krivcova iepiekš prognozēja, ka dibināšanas sapulcē piedalīsies aptuveni 250 aktīvisti.
Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas paredzēts rīkot 1.jūnijā, kad notiks arī pašvaldību vēlēšanas.
Drošības policija uzskata, ka "Nepilsoņu kongresa" kustības aktivitātes, tostarp, vasarā paredzētās Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas jāuztver kā Krievijas realizētās tautiešu politikas izpausme un turpinājums referendumam par krievu kā otru valsts valodu Latvijā.