Reģionā, kurā mēs atrodamies, Latvijas izrāviens tehniski nav iespējams, kopumā Eiropa pašlaik stagnē. Tomēr mūsu valstī ir ļoti uzņēmīgi cilvēki, kas spēj pielāgoties, līdz ar to esmu optimists, tā intervijā laikrakstam Diena atzina SIA Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
Valstij ir izdevīgi paturēt Lattelecom uzņēmuma daļu vai varbūt būtu izdevīgāk to pārdot?
Valstij ir jānoformulē savs viedoklis attiecībā uz šo, es to valsts vietā negribētu darīt, jo tas nav manā kompetencē. Konkurence telekomunikāciju joma ir ļoti liela. Mans viedoklis ir, ka, ja valsts vēlas piedalīties komercdarbībā, ir jāsaglabā sava līdzdalība tādos sektoros, kur šīs konkurences nav, vai tā nav pietiekami liela. Vienīgais iemesles, kāpēc valstij vajadzētu turēt šīs akcijas, ir papildus nopelnīt valsts budžetam. To mēs esam veiksmīgi nodrošinājuši.
Šobrīd būtu izdevīgs brīdis pārdošanai?
Atkarīgs no tā, kādus mērķus akcionārs vēlas sasniegt. Valstij ir jāformulē savs mērķis. Ja mēs skatāmies uz to, kas notiek Eiropā, pašlaik jāsaka, ka telekomunikāciju nozarei Eiropā kopumā nav tas labākais laiks. Līdz ar to tirgus vērtējumi varētu nebūt pārāk augsti. Ja skatāmies konkrēti Lattelecom, rezultāti ir ar pieaugošu tendenci pēdējos divos gados. Uzņēmums kā tāds ir ļoti labā stāvoklī.
Vai Latvijā tirgus spēlētāju nav par daudz?
Objektīvi, ja mēs skatāmies uz fiksēto biznesu, tad mūsu konkurenti ir Baltcom, Izzi un varbūt rinda mazāku operatoru. Daļa no viņiem varbūt nedarbojas, nemaksā visu, ka viņiem būtu jāmaksā satura piegādātājiem arī nodokļu ziņā, un uz tā rēķina viņi eksistē. Bet es domāju, ka situācija sakārtosies.
Šajā jautājumā ir tāda negodīga konkurence?
Tā jau vairs nav tik traģiska kā varbūt bij pirms gadiem pieciem. Es to vairs nesaskatu kā lielu problēmu, jo arī tā tirgus konsolidācija notiek. Mēs vairs nedrīkstam neko pirkt, jo jau esam pārāk lieli, ja mēs paraugāmies uz to pašu Baltcom, viņi joprojām turpinat uzpirkt šos te mazos spēlētājus. Atkal ir sarunas, ka Baltcom ar Izzi ir jāapvienojas. Tas, manuprāt, būtu pozitīvs aspekts. Varbūt kādu brīdi atpakaļ man šķita, ka tas būtu ne pārāk labi, bet šodien es uz to skatos pozitīvi. Tas sakārtotu tirgu, mazināto šo nelielo operatoru ne visai godīgo uzvedību.
Pagājušajā nedēļā parādījās ziņa, ka varētu būt vēl viens TV pakalpojumu sniedzējs- LMT.
Es tikai apsveicu mūsu kolēģus, ka viņi ir pamanījuši tendenci, kas pasaulē attīstās. Teiksim, ne tik svarīgs ir tīkls, bet gan, kas tajā tīklā ir iekšā. Tad jau skatīsimies, kā tas attīstīsies. No akcionāru viedokļa ir jāskatās, cik ir liederīgi, ka to pašu akcionāru īpašumā ir divi uzņēmumi, kas praktiski nodarbojas ar vienu un to pašu.
Vai jūs runājiet par TeliaSonera?
Arī Latvijas valsti. Tieši caur vairākiem uzņēmumiem pēc būtības valstij ir 51% LMT, TeliaSonera ir tikai 49 procenti.
Faktiski iznāk, ka vienādu īpašnieku uzņēmumi sāk konkurēt?
Mēs jau konkurējam. Tas, ka LMT iet televīzijā, tie ir divi uzņēmumi, kas dara vienu un to pašu. Akcionāriem ir jādomā, vai tas ir pareizi un kāpēc vispār ir vajadzīgs.
Vai jūs esat optimists attiecībā uz Latvijas ekonomisko izrāvienu, par ko mēs runājam?
Domāju, ka reģionā, kurā mēs atrodamies, izrāviens tehniski nav iespējams. Kopumā Eiropa pašlaik stagnē. Un, ja tā notiek, mums īsti nav kur pārdot savus eksporta produktus. Bet Latvijā ir ļoti uzņēmīgi cilvēki, kas spēj pielāgoties, ir nelieli uzņēmumi, kas var pielāgoties. Līdz ar to esmu optimists. Bet, lai sauktu to par kaut kādu izrāvienu, tas būtu populistiski. Katrs panākums ir rūpīga un ilga darba rezultāts. Izrāviens var notikt laimīgu apstākļu sakritības dēļ. Es pašlaik tos apstākļus neredzu. Ir rūpīgi un kārtīgi jāstrādā, lai varētu šo soli veikt.